....nu kā tas nākas, ka vienmēr laimējas tiem,kam jau viss ir
Dīvaini,vai ne?....
Vai arī Laimei apnika izpildīt trafaretās ļaužu prasības.....mmm?
Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?”
Cilvēks vēlējās māju, mašīnu, daudz naudas. Laime viņam to visu iedeva un gāja tālāk. Satika vēl kādu cilvēku un vaicāja, ko viņam vajag, lai būtu laimīgs.
Šis cilvēks vēlējās labi apmaksātu un prestižu darbu pazīstamā firmā, skaistu, jaunu sievu un popularitāti. Laime viņam to iedeva, bet vēl nebija apmierināta ar sevi, tāpēc viņa nolēma padarīt laimīgu vēl kādu cilvēku.
Trešajam cilvēkam viņa jautāja: “Ko lai es tev dodu, lai tu būtu laimīgs?”. Cilvēks padomāja un teica laimei: “Man ir brīnišķīga ģimene, darbs, kurš patīk, labi draugi. Es esmu apmierināts ar dzīvi un man no tevis neko nevajag.”
Laimei tā iepatikās šī cilvēka atbilde, ka viņa nolēma no tā brīža katru dienu staigāt šim cilvēkam pa pēdām.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Otram laimi dot - sev neizdodamo laimes vērdiņu gūt ! Arī tā var - laimīti pieradināt...
Pasaka jau ir pasaka,bet pēdējais cilvēks nāk no īstenas dzīves.Tikai tā laimes staigāšana katru dienu pa pēdām,liekas nedabiska.
Katram sava laimite...........
Laime ir neprognozējama persona .
Tas treshais bija visviltigakais
Bet tā nu tas ir-ir cilvēki kam veicas un tie kam tā veiksme iet garām.Bet ar to laimi tomēr ir drusku savādāk,laimīgam jāmāk būt.
Tikai faktu konstatācija, Valij.
Un šeit redzama,skaudība ja šādi rakstam
Daži ir laimes lutekļi .
Parādi šo cilvēku,lai nokasītu lieko lai citiem padala ,Laimīti
....
šorīt nostaigā kā Laimes magnētiņš krustu šķērsu pa diagonāli , daloties ar apkārtējiem priekā, gaišā prātā...palīdzīgā rokā un gudrā padomā....piemiedz Laimītēm ar aci un vakarā apkrāvies ar Laimes pauniņām dodies mājup palēciena solī.