Meitenes-Sievietes 16 un nedaudz vēlākajos gadiņos mēdz būt harmoniskas, instinktīvi romantiskas , mīlīgas (līdzīgas mazam kaķēniņam),  mēreni, maigi seksuālas, līdz kļūst sievas un mātes.
         Piedzimstot bērniem pazūd instinktīvais dzimumromantisms, jo mostās mātes instinkti, kuri slāpē, pat pilnīgi izdzēš dzimuminstinkta romantiskās jūtas.
Tad vīrietis galvenokārt vajadzīgs, kā materiālais atbalsts un no kura tiek prasīta adminstratīvā atbildība, par ģimenes nodrošinājumu ar visu nepieciešamo.
         Vēlākajos gados, kad bērni paaugušies, dziestot mātes instinktam, dzimuminstinkts un romantiskās jūtas vairs neko daudz neatjaunojas, jo ir jau novecojis, tā organiski bioloģiskais pamats. Tad daļai sieviešu vēl saglabājas mērena seksualitāte, bet daļa kļūst visai skarbi seksuālas.
         Skarbais seksuālisms izpaužas tai sakarībā, ka lielā mērā dzisusi sievietes sievišķais dzimuminstinkts, kas reizē ir romantisma, maiguma, mīļuma, draudzīguma avots un arī kā bremze hiperseksualitātei.
         Tuvojoties 55 gadiem lielākai daļai sieviešu krītas seksualitāte un tad viņas savu iespaidu grib panākt ar domu, ka vīrieti vienmēr var iespaidot ar komplimentu palīdzību, arī iegalvot, cik nu viņas tagad ir mīļas, jaukas, seksuālas, utt...
         Tāpēc, ne reti vecākas sievietes mēdz būt nedabiski glaimīgas, uzspēlēti mīļas, lai gan ne no viena, ne no otra, viņas iekšienē, nav ne vēsts.
Pēc 55 gadiņiem, galvenais ir izlikties jaukām, mīļām, kaislām, ar mēlītes palīdzību, lai nodrošinātu mierīgu, stabilu, materiāli nodrošinātu dzīvi.   

        Un šo atziņu; ’’Sievieti nekad nav iespējams atbruņot ar komplimentu palīdzību, vīrieti - vienmēr.’’ viņas cenšas pielietot praktiskajā dzīvē, praktisko labumu gūšanai.  

        Protams, ka ir arī citādas sievietes, bet tās ir apmēram 3 % no visu sieviešu kopuma.
        Uz tām tad ir tā cerība, dēļ tām tad ir tā romantika.