tā gan...

5. nov 2013. 22:21

Pagātnes skaistās atmiņas
Atgriežas tagadnē
Gluži kā bumerangs
Un pārvēršas sāpīgās, smeldzīgās
Šodienas vīzijās....

Ance Repele

Jūra šodien bij par kaut ko sašūmējusies....un tieši tāpēc skaista  



Atslegas vārdi: Dzīve38617

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (27)

Maija V. 6. nov 2013. 18:10

Skaista gan

Gita i. 6. nov 2013. 17:05

.....Anita.. ....vai arī kaut kādā mistiskā kārtā izmet sen aizmirstas vēstules...

Dzēsts profils 6. nov 2013. 15:23

JūrMala- ZemesMala...satiekas un Sūpstās...

Anita A. 6. nov 2013. 14:50

Ar atmiņām tāpat kā ar gliemežnīcu. Liec pie auss, klausies savu atmiņu jūru.
Lai arī  gluži labi zini, ka tā tikai tavas asinsrites atbalss.
Jūra vienmēr izraisa kādas dīvainas ilgas - vai nu pēc zaudētā, vai nesasniegtā. Bet arī mierina - viļņi rūpīgi izdzēš  bijušā pēdas smiltīs, var rakstīt jaunu lapu.

Dzēsts profils 6. nov 2013. 13:08

Tukšos kokos iebrāzās vējš...
Bijušais lapas norāvis ...vien
egles smagi šnāca....vienas,
par visiem kokiem--- gaudoja...
Rudens elpoja Ziemai

....dzejas formā- skaistāk

Dzēsts profils 6. nov 2013. 13:02

Tukšos kokos iebrāzās vējš...Bijušais lapas norāvis ...vien egles smagi šnāca....vienas, par visiem kokiem--- gaudoja... Rudens elpoja Ziemai

Elitá K. 6. nov 2013. 12:59

Ko tad LIIDI pie juuras,ja gribi To aizmirst-aizmiegot.....!?nesaprotami

Vineta K. 6. nov 2013. 12:43

Burvigi skati.

Sandris X. 6. nov 2013. 09:36

Jūra krāc un jūra šņāc .. labas bildes !

valija o. 6. nov 2013. 08:41

Dzīve dzīvīte ko mēs darām

Anita A. 6. nov 2013. 07:56

Atmiņas? Asi smilšu graudiņi, ko lēnām apaudzējam ar savas  dvēseles un būtības perlamutru. Tikai ar to, kas ir mūsos. Visaugstāk tiek vērtētas melnās pērles...
Bet tikai pati gliemene vairs atceras to graudiņu asās šķautnes. Un katru reizi, atceroties, uzliek jaunu perlamutra kārtiņu.

Leonora t. 6. nov 2013. 06:08

.....neganto vēstuļu papīru varēju sadedzināt kamīnā-ne jau saturu.Bet,kā vienmēr,arī šai dzīves posmā sastapu izņēmuma cilvēkus,kas noģida vārdos neizsakāmo noslēpumu.Šiem izņēmumiem es sava sirds dārza dēstīju pateicības orhidejas.     

Gita i. 5. nov 2013. 22:50

....arlabunakti visiem!
Viens pārbaudīts paņēmiens kā neko neatcerēties ir- iet gulēt  

Gita i. 5. nov 2013. 22:47

...tak tur jau tā nelaime,kuku- tās labās pārvēršas!...pēc gadiem to uzmācīgi smeldzīgas  
varbūt nemaz nav slikti...neatcerēties neko  

savsem k. 5. nov 2013. 22:43

Labās netraucē - sliktās ir jadzen projām  

Gita i. 5. nov 2013. 22:39

...jā, bet ko darīt ar atmiņām,kuku ,kas pastāv ārpus fotogrāfijām?  

Gita i. 5. nov 2013. 22:37

...nāk gan,max....šoreiz neredzēju- pavasaros vairāk laimējas  

savsem k. 5. nov 2013. 22:36

Nu ja ... viss pārbaudīts praksē - darbojās  

Gita i. 5. nov 2013. 22:36

...uh!...ši man ir ļoti mīļa dziesma.....................
paldies, Guna  

max m. 5. nov 2013. 22:35

Tur dzintars nàk krastà?

Autorizācija

Ienākt