šai dienā kas pieder vien man
atnes man sauju prieka
un jautrību paņem līdz
neaizmirsti par smiekliem
kas dienas kopā tin
atnes man paļāvību
tam rītam kas tikai aust
un mieru dvēselē
iesien kā mezglu
lai drošība neizgaist
sasildi manu sirdi
un domām ļauj nepagurt
lai ikdienas steiga un nemiers
nespēj asnus dzīt
lai saule neslēpjas mākoņos
un zvaigznes debesis nepamet
un cilvēki kurus mīlu
lai sapņus man neatņem
ar pārējo tikšu es galā
to daudzi pat nemanīs
un satiekoties man acīs
vien smaidu ieraudzīs... (Sandija...)
Tiesam-loti forsi.
Nav slikti
Njā!Manam plānam prātiņammmm...
.šis dzejolis mani tiešām uzrunāja...
Paldies,Sandij
pati sacereji?neko ipashi no dzejas nesaprotu,bet ta neko.