nobrieduša cilvēka raksturs....
21. nov 2013. 15:23
Nobriedušam cilvēkam ir pietiekami daudz rakstura stingrības, lai būtu viens. Un, kad nobriedis cilvēks sniedz mīlestību, viņš to dod, nesaistot ar kādiem slepeniem pavedieniem, vienkārši dod. Viņš jūt pateicību par to, ka esi to pieņēmis, un nevis otrādi. Viņš negaida no tevis pateicību par to, nē, pavisam nē, viņam pat nav vajadzīga tava pateiciba. Viņš saka tev paldies par to, ka esi pieņēmis viņa mīlestību. Un, kad divi nobrieduši cilvēki mīl viens otru, notiek viens no lielākajiem dzīves paradoksiem, viena no visskaistākajām parādībām: viņi ir kopā, bet vienlaikus - bezgalīgi vientuļi. Viņi ir tik ļoti saistīti, gandrīz kā viens vesels, bet viņu vienotība neizjauc individualitātes, faktiski tā tās palielina. Viņi kļūst vairāk individuāli. Divi nobrieduši cilvēki mīlā palīdz viens otram kļūt brīviem. Nav nekādas politikas, nekādas diplomātijas, nekādu centienu pakļaut sev otru. Kā tu vari censties pakļaut cilvēku, kuru mīli? Tikai padomā par to - pakļaušana ir naida, dusmu, ļaunuma paveids. Kā var pat domāt par mīļotā cilvēka pakļaušanu? Bet pasaki, ka tā nav, ka normāli mūsdienās un ne tikai mūsdienās attiecības cilvēkiem ir cīņa par varu, ne? Nu par varu attiecībās ... viens otru mēģina piesaistīt, pakļaut, atņemt brīvību lemt, domāt, iet mežā, nākt mājās, bez pārmetumiem un jautājumiem. Otrs izplatītākais maldīgais priekšstats par mīlestību ir tas, ka mīlestība ir atkarība. "Es negribu dzīvot, nespēju dzīvot bez sava vīra [sievas, meitenes, puiša], es viņu tik ļoti mīlu." "Jūs kļūdāties, jūs nemīlat savu vīru (sievu, meiteni, puisi)." "Kā jūs to domājat?" seko nikns jautājums. "Es jums tikko sacīju, ka nespēju bez viņa (viņas) dzīvot." Mēģinu paskaidrot: "Tas, ko jūs aprakstījāt, ir parazītisms, nevis mīlestība. Ja jums ir vajadzīgs cits cilvēks, lai izdzīvotu, jūs esat šī cilvēka parazīts. Šādās attiecībās nav nekādas izvēles, nekādas brīvības. Tas drīzāk ir nepieciešamības, nevis mīlestības jautājums. Mīlestība ir brīvas gribas izpausme. Divi cilvēki mīl viens otru vienīgi tad, ja ir spējīgi gluži labi dzīvot viens bez otra, bet izvēlas dzīvot kopā." Īsta mīlestība nav jūtas, kas mūs pārņem. Tā ir saistības, pārdomāts lēmums. Alkoholiķis tajā laikā, kad sievai un bērniem izmisīgi ir nepieciešama viņa uzmanība, var sēdēt bārā, ar asarām acīs stāstot bārmenim: "Es patiesi mīlu savu ģimeni."
Atslegas vārdi: domu grauds0
Komentāri (16)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ineta L. 22. nov 2013. 07:05Parum Spurius vakar 22:56
Ta kā Tevi šis jautājums interesē, nācās arī man par to piedomāt... atbilde: 1.visus blogus nelasu, 2.kā arī daudzos blogos tie kopējumi nav tik acīmredzami. Vai nu teksts ir mazāks , 3.vai apvīts ar citiem komentāriem... kādu gadu nevienam neko nekomenteju par kopēšanu, jo iepriekš tiešām mēģināju daudziem aizrādīt, ka tā darīt nav ētiski, bet šis gadījums man iekrita acīs -tā kaut kā
Parum S. 21. nov 2013. 23:00JurCīt, tu tikai nepārpūli tās savas indijas rieksta izmēra smadzenītes, savādāk var rasties grūtības kontrolēt visu orGānisma procesus un rezultātā var gadīties, ka iesprūk mērce tavās izejamās ūziņās...
Parum S. 21. nov 2013. 22:56Atbilde ir vairāk, kā saprotama, Ineta, taču šādā gadījumā rodas jautājums, kādēļ Tu šādu klusu norādi uz autortiesību pārkāpumu neievieto visos blogos, kuros tā autori sakopējuši dažādas citas gudrības?
Ineta L. 21. nov 2013. 22:30Atbilde Parum Spurius: copy-paste nav aicinājums uz diskusiju, tā ka neko citu, kā klusu norādi uz autortiesību pārkapumu, nekomentēju. Un bloga autorei arī, šķiet, nekādas pārdomas šis kopētais teksts bez atsauces nav izsaucis. Manas domas, kuras nepretendē būt vienīgi pareizās
savsem k. 21. nov 2013. 21:02Ja , ja ... nobriedis cilvēks pats sev ēst gatavo , un savas zeķītes izmazgā
mārīte l. 21. nov 2013. 20:39..eh puiši puiši tūlīt man paliks neinteresanti
Atis K. 21. nov 2013. 20:35Kāpēc domā,ka nobijos?Mani tas jefiņš vismazāk uztrauc.Es saprotu,ka viņam nesen pirmo reizi ir izdevies sevi apmierināt un tā ir viņa aktuālākā tēma.Man vienkārši nav interesanti.
Dzēsts profils
21. nov 2013. 19:26Ati...un tu nobijies no tā bērna...viņšs grib iejusties pieagušo k;ārtā....
Dzēsts profils
21. nov 2013. 19:14Tu muļķa spuri,tas kas te rakstīts, ir par daudz tavām bērna smadzenēm,jo ja es kaut ko no šā rakstītā kaut ko saprotu ...tad tikai to...par mīlestību nav jāmaksā,par mīlestību ir jācīnas...
Parum S. 21. nov 2013. 18:46Ineta, iedomājies cik jautri būtu, ja teiksim, es ieietu Ledus Lāča blogā un norādītu vismaz četrus avotus, kur jau iepriekš ir bijis nopublicēts viņa "aktuālais" vēstījums par kisku. Varbūt cilvēks ir izlasījis šos Ošo domu graudus un vēlas diskusiju par šiem jautājumiem, bet Tu tā vietā lai izteiktu savas domas, iemet linku un avotu...
Atis K. 21. nov 2013. 18:14Ir gan un ikurāt kā tekstā.
Nauris N. 21. nov 2013. 17:47Teorija un prakse ir dažādas lietas , dzīve nav gudri grāmatu citāti .
Ineta L. 21. nov 2013. 16:58 Ošo (Bhagavans Šrī Radžnišs)
max m. 21. nov 2013. 15:33Mànekliitim jàbût apalas formas,Vasilij?
Vasilijs P. 21. nov 2013. 15:32Maneklitis-soska-vai kads cits vitali nepieciesams prieksmets-isam laika periodam...
Vasilijs P. 21. nov 2013. 15:30Kad vairs nemekle pazaudeto manekliti...atraitnis-nevaru spriest-bernu but nevar.