Lugu "ILgu tramvajs"esmu redzējusi vairākos iestudējumos,un katreiz no jauna pārsteidz cilvēku ļaunums.Cik stipram jābūt cilvēkam,lai izturētu nepārtrauktu ņirgāšanos par visu,kas civēkam dārgs.Pēc lugas sapratu,ka reizēm arī pati neesmu bez grēka,kad bez aizdomāšanās paeju garām cita sāpei.Kurš stiprāks?Tas,kas otru pazemo ar pārākuma sajūtu,jo tā noslēpj savus kompleksus ,atriebjoties kādam citam par neizdevušos dzīvi.Ja man sāp,gribu lai sāp arī otram.Gribu palūgt piedošanu varbūt par reizēm neapdomāti pateiktu vārdu dēļ,bet ja godīgi,ne visiem.

Tenesijs Viljams,viens no pasaules izcilākajiem dramaturgiem.
"Cilvēkam visa mūža garumā jāsadzīvo ar savām bailēm un dusmām,aizdomām un iedomību,ar savām tieksmēm,kā garīgām,tā miesīgām.
No tā visa veidojas dzīve,un dzīve veido cilvēku."