Protams ar eirīšiem,kur tad tagad tos liksim?Katrs savā kabatā!

Ak tu brūnais lācīti,
Tu man ļoti patīc ;
Es tev pāri nedarīšu -
Skaidas ārā nelaidīšu .

     Iesim , iesim bitēs mēs ,
    Un būs medus abiem !
     Roku rokā dejosim,
     Dziesmu dziedāsim !

      Aijā, aijajā ....
      

Te būs ..lācītis............Kundze !

    ...jā gan tas prasa ne jau materiālas vērtības , bet padalīties ar savu laiku, veltīt uzmanību, nepaslinkot un nosūtīt kādu sveicienu . ...sajūtu, ka tas otrs arī ir tāds pats kā Tu (radniecīga dvēsele) , varbūt pat daļiņa no Tevis ...

      Ja pašiem visa jau ir gana, tad esam ļoti pašpietiekami, varbūt pat tādā pakāpē, ka pēc tā otra vairs neizjūtam vajadzību...
    
  

    P. S. paldies par skaistiem dzejoļiem.....

Nekad otram nevajag teikt : "" Tev jau viss ir.. "" Ar to domājot materiālas lietas , bet dāvināt var arī ko citu - pastaigu, kādu niecīgu puķīti, kādu pārsteiguma balviņu. Bet , re . kur tas suns apslēpts - tas prasa nelielu piepūli , izdomu , atjautību , humora dzirksti !   

otram laikam vispār kaut ko uzdāvināt var tikai pēc garastāvokļa...

nejūtība,neprašana,kautrēšanās.Es ikreiz maijā gaidu pļavu puķu pušķi vai pavasarī  pirmās māllēpenes,ziņu,ka redzēts pirmais tauriņš...........bet tas ir ilgsošais laiks-----saņemu veikalā pirktus ziedus

...ir pasaulē zeme ,
nebrauc kurp mašīnas ,
neiet turp kuģi ,
vien rokrokā divi -
zemi šo atrast var ...

Jā, esam dažādi cilvēki : ar dažādiem skatījumiem uz lietām . Tracina pārāk lielais materiālisms .  

Tad.....nu tad Viņš, tas Tuvais, vnk nesajūt Tevi tā, kā esi sajūtama.
Gadās. Zinu.

Jā, bet šoreiz runa ir par tuvu cilvēku .
Diemžēl !

Tiešām! Ne katrreiz jālauza galvu par kaut ko noderīgu, var taču ko aušīgu! Pēc tam paskaties, paliek jauka noskaņa.

Lai otru samīlētu nepieciešama uzdrīkstēšanās

Lai otru iepriecinātu , nevajag daudz .  

..ja, kaut ko mīļu un pūkainu