Zaķis un mednieks ( Apsviedīgais vāvermeitēns )
23. jan 2014. 10:10
Agrs rīts . Vēl visi guļ ,
Tikai zaķu puisis brašs
Skrien pa mežu svilpodams ;
Kā nu ne - tam kažoks jauns,
Vecā tēva darināts :
Balts kā sniegs
Un mīksts kā dūnas ;
Biezs kā vakarējā migla...
'' Tas ir jāredz manai Līnai -
Daiļai vāvermeitenei !
Pašai pirmai !
Pašai pirmai .... ''
* * *
Pa to laiku mednieks mežā
Stāv pavisam nošļucis ;
'' Neveiksmīga ir šī nakts , ''
Skrotis bisē nopūšas ...
.................
"' Nē, patiesi ... vai man rādās ?!
Tas , tak , zaķis ,
Kas te cilpo ...
Jāņem būs man viņš uz grauda ! ''
Vāvermeitēns , agri modies ,
Savu Ješku gaidīdams ,
Kokā sēž un visu vēro :
Mīļais cilpu cilpas met ...
Tuvāk .... tuvāk ....
...........................
Mednieks bisi tēmē ...
Nē, tam nebūt !
...................
Risinājums rodas pats -
Metiens ass ,
Un ciekurs strauji
Medinieka plānus jauc .
.................
Sveiks lai dzīvo !
Sveiks lai dzīvo
Visi , kas iekš meža dzīvo!
23.01.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Notikumi mežā0
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Elitá K. 23. jan 2014. 19:17Sveiks lai dziivo!!!
Skaidrīte G. 23. jan 2014. 16:21Priecājamies !
Dzēsts profils
23. jan 2014. 16:19Tiko no darba, un še tev-- pozitīvs lādiņš visam vakaram. Paldies meitenes.
Skaidrīte G. 23. jan 2014. 11:29Paldies , Lily ! Viss ir topā !
Dzēsts profils
23. jan 2014. 11:24šeit arī vienu no manas puses..domāju, ka iederas.. Nav, protams, mans, jo nedzejoju diemžēl, bet arī tāds jauks.
Ir ķepiņām auksti,
Laiks velkas tik gausi,
Kur saimniece gāja?
Es netieku mājās!
Dreb ūsiņas saltas
Un skropstiņas baltas –
Pat pelītes ziemā
Guļ midziņās miegā.
Es saulīti gaidu
Un tauriņus raibus,
Lai bitītes žūžo
Un kamenes dūdo.
Ir vasarā silti
Tiek prieki man pilni.
Var blēņoties kādreiz,
Iet peļot?....to citreiz....
(Baiba Cīrule)
Dzēsts profils
23. jan 2014. 11:21Jauks dzejolītis, Skaidrīt! Būtībā jau ar zemtekstu par draudzību un mīlestību!