Viņš ieraudzīja Viņas glezno profilu caur piebraukušā autobusa logu. Iekāpis pārpildītajā busā , vīrietis mērķtiecīgi virzījās turp , kur ik pa brīdim pavīdēja Viņas matu pīne , pakausītis ..., kurš Viņā modināja - neizsakāma maiguma viļņus ! Vīrieša acis alkatīgi tvēra slaidā kakliņa , maigo pleciņu pavīdējušos fragmentus , laužoties cauri pasažieru burzmai -> kādu pagrūžot -> kādam atvainojoties -> tuvāk ->> arvien tuvāk ----Viņai !!
Kā uzbudināts ērzelis Viņš ievilka nāsīs gaisu , sajūtot tieši Viņas - uzbudinošo smaržu ! Vīrieša rokas drebēja , pieskārienu priekšnojautā - smalkajam viduklītim , tvirtā augumiņa kairinošajiem izcilnīšiem ...Smagi elpodams , Viņš tuvojās savam Eņģelim - kaut tikai pastāvēt blakus sēdeklim , reibstot no Viņas smaržas... , kaut uz mirkli būt Viņas Bruņiniekam - aizsargāt , apskaut un - kas zin ............!
Sadzirdējusi Viņa smago elpu , Viņa pavērsa pret Viņu savu sejiņu .Ak Dievs ! šīs zaļās acis - maigajā sejas ovālā , mazliet uzrautais deguntiņš ..., ķiršogu lūpiņas , kuras pavērās , sakot :
- Vectētiņ , sēdieties lūdzu ! Jums slikti ?
Viņam sagrīļojās kājas ...Plukš ! večuks neveikli atkrita sēdeklī .Sapnis bija izsapņots .
Leonora , re , kā ! Daži labprāt atsaucas uz vectētiņa vārdu ...
Nē , vecmāmiņ - sēdiet vien pati ..
Labais gabaliņš ! Večuks viagru bija salietojies laikam ..
Bēdīga story ..
ak, mana mila Guninja....
Nu viss burvīgi...tikai plukš...visu izdzēsa!
Nesen bija situācija,kur veikalā pie kases vīrietis nepaņēma sīknaudu...tad kasiere vairākās reizes sauca viņam....vīrietis,vīrietis,tas nedzirdēja,bet ,kad pasauae vectētiņ,tas uzreiz pagriezās un gāja pie kasieres.Gadās arī tā!
Man tas plukš ! atsauc atmiņā zoba raušanas epizodi kalponei - no ,,Emīla nedarbiem ,,
Nu ..., plukš ir plukš , Max... Ieplukšķēja sēdeklī - večuks !
Un ko tas pluksh izsaka?
Max , Tu ko ..., tas pliukš ! - pēc pļaukas -> izklausās !
No silta smaida pat nosirmojušie apsnigušie - uzzied ..., ja kas !
........piekrītu pilnībā, Aleksandr! Maigs skats, smaids, sirsnīgs vārds.....- tās ir vērtības nepārvērtējamas!
To pluksh labàk bûtu nosaukt par pliuksh!
Guna,pārsvarā,no skata sākas diskusija - harmonizācija.
Es nekad, dodot vietu gados vecākam cilvēkam, neteiktu: "Sēdieties, vecmāmiņ!" utml.; jā, man gan šķiet, ka vairāk cieņas ir žestā, nenorādot uz vecumu :)
Ingrīd,cilvēkam daudz nevajag, ja nav mantrausis..Maigs skats,daudz ko dot.....
Laikam tomēr liela taisnība teicienā - vīrieši ar acīm mīlot ...
..ko darīt,ka gadi ņem savējo....Vismaz večukam sagādāja patīkamas nianses - klātbūtnes mirkli,kā arī atausa atmiņas,ar ko mēdz daiļavas piesaistīt ...
Max , tā uzruna bija - cieņas izrādīšana ...
....nu re- Aleksandrs pat pamanīja to, kas man 'paslīdēja garām': patiesi- sirsniņa tur uzveidota!!! Skatījos pīnē, domāju par to, cik maz reizēm cilvēkam vajag, lai rastu prieku varēt.... kaut tikai smaids iz acīm zaļajām.. un dienai cits piesitiens....