Es esmu partikula " Ne "",
Un neesmu es gaŗa ,
/ Kaut mēdz tu mani izķēmot
Ar ķēmu - garumzīmi. /
Mans uzdevums ir visu noliegt :
Ja saki : "' Esmu ''
Saku '' NEESMU "''
Ja saki; "" Iešu !''
Saku ; "' NEIEŠU !""
Es vienmēr stāvu vārda priekšā ,
No 2 burtiem sastāvu ,
Un vienmēr īsa.
* * *
Bet tagad runāšu par tevi -
Kā raksti tu ?
Man tīrais kauns!
Lai nebūtu man jākliedz skaļi ,
Es gribu tev ko iemācīt :
Ir vārdiņš '' būt ""-
Tas mainās šādi :
Es ESMU ,
Tu ESI ,
Viņš (- a ) IR ,
Mēs ESAM
Jūs ESAT ,
VIņi (- as ) IR
* * *
Bet , ja to visu noliedzu ,
Tad saku es :
Es NEESMU ,
Tu NEESI
Viņš ( -a ) NAV
Mēs NEESAM
Jūs NEESAT
Viņi (-as ) NAV
P. S : Dzejolī izteiktais ir tikai kā mazs konspektiņš .
07.03.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Vārdu rakstība0
Reizēm jau var atļauties arī lielāku tēriņu !
Baigā izšķērdība tomēr ..
Ja nevar dabūt garumzīmi , jāraksta 2 ''e '' . Labi , ka pastāv kaut tāda iespēja !
Izšķērdīgie dara otrādāk - viena ē burta vietā rakata divus ee
Šad tad jau var , ja vien cilvēkam tas nekļūst par etalonu .
Taupības nolūkos lietot divu E burtu vietā vienu Ē ... nav slikts paņēmiens ietaupīt
Sarunā jau var atļauties visādas nianses , bet , ja nedomājam , kā rakstām , tad ir bēdīgi.
Ar domu vien ir par maz - to jāmācās ietērpt vārdos , piekam , pareizos .
Kam tad mums ir Google - kāpēc neizmantojam viņa palīdzību : tas pateiks priekšā, kā vārdi rakstāmi .... piekam , ar lielāko prieku to darīs !
Mēs tikai esam pavirši , steidzīgi - ka tik ātrāk ...!
..Atvaino, Skaidrīt, laikam nebiju īsti sapratusi dzejoli..tagad palasot Tavus komentārus, sapratu! Jā..un piekrītu, ka mēs (viens otrs) rakstam briesmīgi, tīšuprāt kropļojot savu valodu. Uzskatu, ja reiz esi publiskā telpā, tad gan jācenšas cienīt valodu, līdz ar to SEVI un līdz ar to CITUS! Palasiet tepat amigosā kas notiekas ar valodu! Skumīgi..
Neesmu jau tik pareiza, kā no malas var likties..ikdienā tāpat pasprūk kāds žargona vārdiņš, vai slengs..bet zinu, kur un ar ko var tā runāt..
Es saprastu , ja tā būtu svešvaloda , bet dzimtā valoda , ar kuru sākas pats cilvēks ;
1 no pirmajām frāzēm , ko cilvēks sāk izrunāt ir : "" Es ESMU Jānis Kalniņš"" vai tmldz.
Es NEESMU Jānis Ozoliņš , vai tmldz.
Kur radies tāds absurds - kā nēsu , esu , nēsam .... ?
100% piekrītu,Skaidrīt, teiktajam ! Izkropļo - stipri vien.
Paskatieties , kā cilvēki raksta vārdus , nu teiksim "' esmu "" - ( esu )
''neesmu "' - ( nēsu )
'' neesam " - ( nēsam )
Vai tā nav apgrēcība pret SAVU valodu ?
Vai cilvēkam jābūt daiļam tikai pēc vaiga ?
No filozofijas te nav nekā ! Pat mazākās kripatiņas arī ne !
Tīri praktiskas lietas !
Nezinu , es pie tā neesmu vainīga !
Partikulai , laikam , gribējās šo to elementāru mums atgādināt vai atsvaidzināt .
Laikam jau mēs rakstām briesmīgi (! )
...fiolosofisks dzejolis..mēs neesam un esam..
Sākumskola amigosiešiem ?
..viņa saka iesi..,
atbildu - neiešu....