Varbūt - nelūgt - pie-došanu, bet- mēgināt cilvēkam vienkārsi pastāstīt- kāpēc darīji, ko saprati, ko izdomāji... Un tad - cienīt viņu un viņa lēmumu... Nav viegli, piekrītu, saprotu, bet--vai tā nebūtu īstāk, patiesāk, nekā- norakstīty visu uz kļūdām un mainīšanos, par kuru īsti nu nezinām- notiks, nenotiks...Turies, lai Tev pietiek spēka, gribasspēka, un sirdsspēka- tikt ar visu galā.

oj nezinu nezinu man visi tādi ar taureņiem ir pagadījušies

Sonja,notiek gan.

Feja,tikai kas dod tauriņus vēderā gaužam maz.

Tā arī sapratu... taču arī tāda gadījumā- piedošana ir spēle- kuru Tu gribi spēlēt ar to otru cilvēku( vienalga par kādu dzīves situāciju ir runa- attiecībām starp draugiem, mīļotajiem, darbakolēģiem, tuviem vai attāliem paziņam...) Ir vajadzīgs apliecinājums no otra cilvēka, ka- sastrādātais viņam nav nav tik svarīgs, lai Tev būtu mierīgāk ap sirdi- nu nav tik traki///... bet tas nebūs īsti patiesi, vai ne. vai nav saprātīgāk pieņemt- ka , jā, es tādā situācijā sastrādāju to un to, tāpēc , ka toreiz domāju un spriedu tāun šitā, otram tas nepatika, viņam tas bija( vienalga- vai - viņai) tik nepieņemami, ka nevelas vairs- ar mani komunicēt... strādat, tikties, draudzeties, runāt.. dajebko... Otrreiz centīsos tā nedarīt- bet- vai sanāks - to atkal - nezin neviens... Un pats smagākais tajā momentā ir  pieņemt , ka otram ir tiesības- uzklausīt vai neuzklausīt, pieņemt vai nepeiņemt Tavus skaidrojumus, un arī- ja pieņemt- tad neatjaunot kaut ko bijušu( draudzību, attiecības)... brīdis nu galīgi nepatīkams, bet arī tā dzīvē notiek.

es nemēdzu gaidīt, mairit. ja nav, ta nav. soļojam tālāk. vīriešu ka biezs.

Sonja,godīgi sakot,iespēju lūdzu es.Un piedošana ir vajadzīga man.

Man jau šķiet, ka kļūdas- nu nav īsti tas , kā nosaukt to , ko esam darījuši... tajā brīdī taču lēmām, ka - tas ir vislabākais, ko var pasākt( tajos apstākļos, ar tam kārtīm , kas nu rokās bija ..) .Nu jā- ar šodienas prātu un pieredzi- būtu rīkojušies citādāk... iespējams, bet----- vai būtu sanācis labāk, foršāk, patīkamāk- to jau nezinām. Par piedošanu jau esmu izteikusies- spēle un tikai, labāk jau- izprast- kas , kāpēc ...un ko ar to visu labumu talāk darīt.. Ir jau liela vēlme cilvēkam ticēt, dot to iespēju, to jau var arī darīt- ja pats spēj reāli novērtēt, ka rezultāts ne vienmēr būs gaidītais, solītais, iedomātais...  

Sonja,tā jau ir.Mēs visi esam sadarījuši savā dzīvē kļūdas,un tagad par tām dārgi maksājam.Ir jāgrib mainīties,kaut vai tādēļ,lai varētu piedot paši sev.Un iespējas arī ir jādod,bet tiem,kas to ir pelnījuši.

Mairit, nu nemainās cilvēki.. kaut vai tāpēc- ka nav jau - uz ko mainīties- viss , pilnīgi viss ir katrā jau kopš dzimšanas. Un to , ko parasti sauc par kļūdu- dara visai apzināti un noteiktos apstākļos - kad pats tā vēlās darīt. Vienkārsi- ja to sadarīto nosauc par kļūdu- vienam it kā ir vieglāk pieņemt -sastrādāto, otram- atbildību no sevis noņemt. Un zinot, ka noteiktos apstākļos cilvēkam ir pieņemami darīt - tā kā man nav patīkami,nav saprotami, nav pieņemami-- ir visai nesaprātīgi domāt, ka citā reizē- kad apstākļi atkārtosies vai būs līdzīgi- viņš rīkosies savādāk... Cilvēks savu būtību, savu raksturu, domašanu var - uz laiku izmainīt- ja ir svarīgs iemesls tam... bet kodols , saturs jau paliek tas pats.. Protams- var riskēt un dot n- tās iespējas, klausītis par n- tajām kļūdām- vienreiz vienām, citreiz- citām, bet--- ja sadarītais ir nepieņemams, tad nav jēgas tērēt laiku un savu sirdsmieru. Skan diezgan nejauki, piekrītu, romantikas nekādas , un arī nekādas sevis celšanas uz postamenta- re, cik es labs cilvēks, dodu otru(3...4....7...70/// iespēju) nesanāk.

Fejuc,ja mīli,tad gaidi.Ir vērts reizēm ko ļoti vēlēties.

oj mairit, neraudini   apsprāga man visi taureņi , kukucis ilgi domāja..   

Fejuc,galvenais,ka taureņi vēderā,pārējais nāk pats no sevis.Neko jaunu neatklāšu.

mairit, es neskaužu bet intīmās vērtības gan patīk palasīt kas zin, kad dzīvē var noderēt..

Fejuc,vot to nu gan nestāstīšu.Vēl noskaudīsi.

nu tad dabū to labāko un nāc amigosā pastāstīt, kā bija,   jo ilgstošs raudājiens pēc ļūbestības paliks publikai garlaicīgs.

Man vajag visu to labāko.Arī seksā.

mairit, ja tam visam pieiet pragmatiski - izmantot viņu kā seksa objektu, tad uz priekšu , bet savā dzīvē laist pa nopietno gan neiesaku.

Dzintra,manai vēlēšanai ir maza nozīme.