Vai pazīstu es dzīvi ?!
Nu nē,
Nu it nemaz ;
Tas abstrakts jēdziens man ;
Es zinu tikai ielāpiņu mazu
No pasaules ,
Kur tā kā taurenītis mazs
No tumsas gaismā ielidoju :
Tur grozos , šaudos ,
Uz spožām liesmām traucos ,
Bet , spārnus apdedzinot ,
Pie zemes pieploku ,
Lai rīt jau atkal
Sāktos viss no gala ....
................
Es dzīvi nepazīstu -
Tik mazu ielāpiņu
No zemes un no laika ,
Ko nule dzīvoju.
P. S : Virsraksts un tēma patapināta no Valda .
04.04.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Pasaule ..no maziem ielāpiņiem ........sastiķēta !
Jā, tas ir visas civilizācijas darinājums - ielāpu deķītis.
Ielāpiņš ..pie ielāpiņa ...........smuka mozaīka sanāk !
Skatoties bērna acīm tieši tā arī redz,bet pieaudzis skatās ar plašāku vērienu un redz ne tikai debesis ar zvaigznēm ,bet arī zemi uz kuras tas dzīvo.
Es stradasu-Tu skatisies...
dzejnieks ir smalks, trausls, jutīgs un jūtīgs ...būdams maziņš attīstīijis pirkstu galos strāvas-viņš var dziedināt ...bet ir viens no kā jāatturas-visu uzņemt caur sevi-bet atkal-ja neuzņem-nevar dziedināt...
...dzejnieks baidās tā isti un patiesi ieskatīties sevī...trallina kaut ko pa virsu-dodot ieskatu par atvariem un akmeņiem kas straumei ceļā...
Mēs ejam taustīdamies ...meklēdami .... apšaubīdami .... ........virzāmies laikā un telpā, bet vai tas ir tas , ko sauc par Dzīvi ?
Katram ir sava dzīve,vieni staigā ielāpos, bet citi....