Jā , tādā veidā var izrunāties citiem nervus ietaupot . Labunakti  

Ingrīd,ja es prastu tik labi izteikties,tad mani nevarētu apklusināt.Bet divdesmit gadu bez rakstīšanas ir darījuši savu.

Labi, Mairitiņ! Kuku! Paldies, ka varēju parunāties!    Man jau citreiz gan liekas, ka tad, kad iesāku, aizraujos par daudz, bet- nu katrs jāpieņem tāds, kāds viņš ira!!! Esmu vnk aizcietusies parunāt valodā savā, kaut- šādi!!! Un, kad sāku krist uz nerviem, varu ieteikt rīkoties tā, kā mans Puika dara: uzliek mašīnā austiņas un savā filozofiskajā mierā man pasaka: "Tu, mammiņ, runā, runā vien... es paklausīšos.." un es???- jau runāju arī!!!!

Jā ... dziļdomīgā klusēšana - zelts    

Atkal sasmīdināji!!!!!  Es gan esmu pietēlojusi!!! Reālajā dzīvē!!!, goda vārds!!! Kad runā par tēmu, kur patiešām nezināt būtu tā kā kauns, tad.... jā, dziļdomīgi paklusēju... tad- ar viszinošu ģīmi pamāju ar galvu... un: mhmmm ... jā ....   Nu apmēram tā izglābjos!!!   Bet tas, lielākoties, bija agrāk! Tgd uzreiz pasaku: Muti ciet! Nezviegt! un pajautāju, lai man paskaidro!   Un- nezviedz arī!, bet- patiešām paskaidro- kas un kā!!! .... tā ka redzi- nu nav vērts tēlot gudrāku par sevi!!!

Gudrību notēlot - vajadzīgs ļoti liels talants ... un dziļdomīga klusēšana  

Jā, kuku- to baigi forši jūt- kuram ir tas humors, dabas dots, kuram... ; tāpat, ka jūt to, kurš laiž muļķi, bet- galīgi nav muļķis, un to, kurš tēlo gudro, kaut līdz tam- kā līdz Mēnesim!!!

Jā, piekrītu!!! Tās Meitenes ir gudras, bet tai pat laikā- pajokot protošas un- pat tad, kad mūsu domas nesaskan, prot tās, savējās, pateikt nevis uzbraucot, bet tā forši, neaizvainojot- vnk liekot padomāt... Tas ir jāmāk!!! Tas jau ir tas, ko es Daigas blogā šovakar teicu: neviens diploms nepadara cilvēku īsti zinošu!!! Un tie vai tas, kas plātās ar tiem, nu- tukšs numurs un- tikai!!! To īsto gudrību- sirdsgudrību- to nesaņem ar diplomu!!! .. ai, tas tā...

Ingrīd , ir tādi cilvēki ko dievs ir apdalījjis - bez humora , kas jokus nesaprot . Dzīve viņiem grūta - nezin tie kad jāsmejās , kad ne  

Šit iztur garā stiprākie - kas spēj ko iemācīties  

Es dažreiz domāju- vai tie un tās, kas izsakās tikai par tēmu un nopietni, arī dzīvē- tikai par tēmu un nopietni??? Man gan viss iet krustu krustiem- gan te, gan reālaja dzīvē!! Un- ne vainas!!! :)

Ingrīda,man jau arī patīk patiesas domas.Čičināšanās ātri apnīk.Bet dažus cilvēkus gribas satikt vēl un vēl.Tevi,kuku,Inetu,Ilonci,Maiju un varētu sarakstu turpināt.

Loģiski, ka aizbaida!!! Pati atceros, kā jau rakstīju, lai kā man gribējās piedalīties, bieži noņēmos: nu kam man ļauties tiem stulbeņiem??? .. tagad??- nosmaidu un- viss!!! nesaku jau, ka tik gludi tas izdodas vnm, bet- daudz vieglāk, kā senāk, gan!!! :)

Viena vienīga nopietnība ilgi nav paciešama  

Prātīgi vārdi, Mairita! Prātīgi, kuku!!! Es jau arī tieši to pašu mācos!!!
Man patīk cilvēki, kuros ir gan sava deva nopietnības, gan sava- galīgi ne nopietnās!!! Un kad tas jauki samiksējas!!! Aiz to jau es nāku Tavos blogos, Mairit, ka te to miksējumu var dabūt!!! Paldies!

Jā ... laikam tāpēc amigosa publiskajā pusē jaunu seju maz - tie uzbraucēji viņus aizbaida  

Kuku,man te tik nedaudz cilvēku viedokļi svarīgi.Ja ņemtu galvā uzbraucienus,tad jau sen būtu jāmeklē striķis.

Jā . Tā jābūt  ...es neteikšu, ka visi viedokļi ir  jāciena  - bet tomēr jāpacieš bez kāda šoka  

Te es iemācījos visu neuztvert personīgi.Katram jau savs viedoklis izveidojies.

Mieru iemācīties liela māksla - amigosā tiešā veidā pa galvu nesit