Ak , cik bieži manas jūtas
    Tā kā akmens upes dzelmē krīt :
      Ūdens saviļņojas,
         Reizēm putās tērpjas ,
             Bet tad  norimst -
                Kā nekas nav bijis.

              Tāpēc nebrīnies ,
                 Ja es par jūtām stāstu -
                     Kā par zibeni vai miglu ,
                         Jeb par kaktusziedu krāšņu ;
                             Viss tas īslaicīgs -
                                 Kā bijis ... nebijis ...

28.07.''14
/ S. Grasmane /