- nu i boli acis! Es vakar atbraucu "nekāda" Laiks mani netraucēja,tikai tas brauciens atpakaļ,jo tas ir taču padomijas mazais autobuss, kas iet uz Bausku un ventilācija nekāda.Autobusā bija kā karstā pirtī,Izkāpu,tad sēdēju uz bruģa apmales pie autoostas.Tad gāju līdz laukumam tur ir soli un tad tālāk līdz mājai,jo vairāk uz ielas taču solu nav.Mazgājos un likos gultā.Šodien pārkravāšu džemperus,sameklēšu kuru var izārdīt. Māsa iedeva notinamu dziju.Loti skaistā vecrozā krāsā.Viņa kādreiz, kad vēl strādāja piena kombinātā,tie piena vedēji no laukiem veda mainīšanai uz Jēkabpils vilnas vērptuvi vilnu un to mainīja pret dziju,ko pārdeva pienotavas strādniecēm.Tā arī tai māsai ir tā dzija krājumā.Domājusi-gan kādreiz adīšu mēteli.Tie bija 80-tie gadi.Redz kādi tik uzņēmumi tajos nīstamajos krievu laikos nav bijuši Jēkabpilī.Es vismaz atceros 8 lielus uzņēmumus-ražotnes.Prihvatizēja,apvienoja un likvidēja.Tagad nekā tur vairs nav.Laikam tikai maizes kombināts ir saglābājies.Kā nāca bāleliņi pie teikšanas,tā visu likvidēja,bet vietā nekas nav radies.Visu atved no Lietuvas vai Polijas.Nākošnedēļ ,pēc pensijas, esmu izdomājusi braukt uz Rīgu.

  - Atradusi, par ko uztraukties. saka tak, ka uzņēmumi atpūšoties pirms saņemšanās (neatceros kur, adresi nevaru uz sitiena nosūtīt). Un ko runā par zagšanu, toreiz visi taču zaga, tagad gan nezog neviens. Man no jaunības, no vecajām dzirnavām, kuru sen nav, bet tajās un pārtikas kombinātā strādāja daudzas šodien vecenes (ja vispār vēl ir), ir vilnas segas. Tur tak arī pieņēma vilnu, no kuras taisīja dziju. Vispirms to vilnu savēla kaut kādās plāksnēs, viena, kas tur strādāja, bija paņēmusi sev tik daudz, ka iedeva man priekš segām. Kaut kas to vilnu iešuva marlē un man jau gadu desmitiem ir vilnas deķi. Esmu tos pat mazgājusi. Viegli un silti. Mani jaunie tik nenovērtē, viņiem vajag smukus. Bet pārvalkā jau nevar redzēt, kas tajā iekšā. Vai tad tas izgriezums pa virsu ir obligāts?