Pirms artrīts sāk postīt locītavas , ar to vispirms saslimst dvēsele , kura ļauj sevī ienākt skumjam drūmumam, vainas apziņai , pesimismam , depresijai .
Tā rodas dvēseles reimatisms , kas pāriet artrītā , nākamā stadija ir paralīze , kam seko finišs - dvēseles nāve .
Vai dzīvot ar dvēseli , vai ļaut tai nomirt - katra paša ziņā .
Atslegas vārdi: ar dvēseli vai bez0
..paldies,Ritma!
Ir jāmīl saule,debesis-
.-ir jālolo savī it viss...
Nekas nav dzīvē vienkārši , bet ir vērts pacensties nodzīvot to pilnvērtīgi un skaisti !
Jutai .Priecīga un laimīga dvēsele neļaus miesai ierūsēt , vienmēr atradīs patīkamas nodarbes . Vēl vairāk kā saule , cilvēkus silda paša un citu dvēseles saulītes !
Uz šīs zemītes nekas nav vienkārši,it sevišķi starp cilvēkiem.....
Vienkārši pastāv garīgi slimiem....
Nu nu ..... ja viss bytu tik vīnkorši
Pie visa tā,kas tika uzskaitīts - pastāv saprāts - "PRĀTS",kas regulē visas būšanas un nebūšanas !!!
Kādu ceļu izvēlēsies,tāds turpmākais dzīves stils arī būs - pastāvēs.
Optimistam,vienmēr atradīsies iespēja pieveikt negatīvos uzmākušos sindromus.
..jā,Mežāzīt-dzīvot vispār ir kaitīgi...
pārāk gudri
..Sveika!
..artrīts ir mūsu gadsimta visizplatītākā kaite,kas veidojas ne tik daudz dveseles moku dēļ,bet gan tīri fizioloģiskajā līmenī-tā ir mazkustība,bieža kafijas lietošana,kā rezultātā
no organisma izskalojas kalcijs,-neveselīgs uzturs,kurā nav vitamīni un minerālvielas-,liekais svars,kas pastiprina locītavu nodilšanu,-un visbūtiskākais-D vitamīna trūkums,jo saulīte pie mums ir reti!..vel var pielikt klāt stresu,alkohola un tabakas lietošanu!
..busim uzmanīgi...
Es gan piebilstu kad dvēse nenomirst jo ir saistībā ar miesu taču kādu ,varbūt arī arējo, apstākļu spiesta, var nonākt tādā kā komā un tas var būt par iemeslu ātrai ķermeņa sabrukšanai
Cilvēks sastāv no 2 vienā - dvēsele miesā ! Jākopj abi ..
Jā, tas dvēseles lauciņš ir jākopj, un arī par miesu piemirst nevajadzētu, kā paruna vēsta, veselā miesā-vesels gars
Vords Uzvords saprata manu domu , paldies !
Romi Es , nerūpējoties par dvēseli , tā var saslimt un nomirt arī dzīvam cilvēkam , kuri pēc tam dzīvo tikai automātiski ..
Apmēram tā
Dvēsele ir ielikta jau pie dzimšanas un liktenis arī,dzīvosi tik ilgi,kāmēr tas ir paredzēts!
Visādi gadās , neapstrīdu .. Taču , saslimstot dvēselei , ķermenis strauji zaudē pretošanās spējas , tāpēc dvēseles veselība būtu sevišķi rūpīgi uzmanāma ..
tīri medicīniski,ne vienmēr reimatoīdais artrīts piemeklē tos, ar sapostītajām dvēselēm, gadās arī bērnībā... bet domu sapratu, noformulēts interesanti