12.SAEIMAS VĒLĒŠANAS SAGAIDOT…
    Vēl pirms pāris mēnešiem es biju rakstījis, ka šajās Saeimas vēlēšanās gan būtu jāpiedalās, un izteicu cerību, ka bijušais partijas NSS vadītājs V.Birze varbūt spēs sastādīt jēdzīgu cilvēku sarakstu, kas izveidotu daudz maz nacionālu partijas programmu, ar kuru tad varētu mēģināt startēt un, ja arī necerēt uz reālu iekļūšanu Saeimā, tad vismaz izmantot iespēju tādejādi paust nacionālpatriotiskus uzskatus kaut vai tajās bezmaksas aģitācijas minūtēs, kas katrai partijai oficiāli pienākas.  Tādejādi mēs parādītu kaut vai to, ka nacionālā ideja Latvijā vēl nav mirusi, un ir cilvēki, kas nebaidās to brīvi un atklāti paust. Diemžēl šāds saraksts sastādīts netika, un ar rūgtumu jāsecina, ka nu jau trešajās Saeimas vēlēšanās pēc kārtas nevienas patiesi nacionālas partijas programmas pieteiktas nav. Varētu tagad ilgi un plaši meklēt vainīgos un analizēt, kāpēc tas tā ir noticis, taču tas nav mana šī raksta uzdevums. Domāju, ka partiju un kustību vadītājiem būs tagad pietiekami daudz laika izspriest un izvērtēt savas pieļautās kļūdas un izsecināt, kā novērst to nebeidzamu atkārtošanos nākotnē… Mans uzdevums šobrīd ir atbildēt uz jautājumu – ko Latvju Patriotiem darīt 2014.gada 4.oktobrī?
    Mans viedoklis nebūs īpaši oriģināls un neatšķirsies no tā, ko es paudu jau 2010.gadā pirms 10. un 2011.gadā pirms 11.Saeimas vēlēšanām, proti, ir divi iespējamie varianti, kā rīkoties – neiet uz vēlēšanām vispār  vai arī aiziet un iemest urnā tukšu aploksni bez nevienas partijas zīmes tajā. Pats es attiecīgi 2010. un 2011.gadā esmu izmantojis šos abus variantus. Pirmajam rīcības variantam ir priekšrocība, ka nožēlojamo politikāņu sarīkotā farsa dēļ mēs nedeldējam savus apavus un neizniekojam laiku, ko varam pavadīt kaut vai ģimenes locekļu vidū;  otrais variants savukārt parādītu mūsu attieksmi pret vēlēšanās kandidējošajām partijām – ka mums tās visas nav piemērotas, turklāt tādejādi mēs apgrūtinātu pārvarēt procentu barjeru tām partijām, kuras, ja ticēt socioloģiskajām aptaujām, balansē uz 5% barjeras robežas (te es, pirmkārt, domāju garīgi nelīdzsvarotās – atcerieties ģībšanu preses konferences laikā! – pielīdējas okupantiem I.Sudrabas izveidoto partiju), jo šo barjeru rēķina, dalot par partiju nodoto balsu skaitu ar vēlēšanās piedalījušos (nevis urnā atrasto derīgo aplokšņu) skaitu. Kuru no šiem variantiem pats šogad izmantošu, godīgi sakot, vēl nezinu, tas būs atkarīgs no tādiem faktoriem kā laika apstākļi, garastāvoklis, aizņemtība ar citām, nozīmīgākām lietām… utt., u.tjp. Vienu gan zinu droši – nekādā ziņā nesekošu ar ķebli cietumā smadzenes smagi atdauzījušā un par gaili nolaistā, savu reputāciju ar idiotiskajiem rakstiem portālā www.tautastrubunals.eu  neglābjami zaudējušā bijušā helsinķieša L.Grantiņa un viņa drauģeļa, manis kādreiz cienītā, bet nu vairs tikai skumju līdzcietību izraisošā, ar vecuma marasmu smagi slimā bijušā mācītāja A.Kavača aicinājumam balsot par „vienīgo patiesi nacionālo” partiju „VL/TB-LNNK”.
Tiem, kas manai pozīcijai nepiekrīt un uzskata, ka tomēr vajadzētu šo partiju vēlēšanām atbalstīt, es gribētu pajautāt – ko šī partija Latviešu tautai labu ir izdarījusi, atrazdamies Saeimā kopš 2010.gada? Vai varat nosaukt vismaz 10 labus darbus, ko tā ir tur paveikusi? Es personīgi pat 5 nosaukt nevaru! Ar ko šī partija būtiski atšķiras no it kā pretējā flangā esošā „Saskaņas centra”? Nosauciet 10 šādas atšķirības! Un atkal man jāsecina – es pat 5 tādas atrast nevaru! Toties kopīgā gan ir ne mazums tai gan ar „SC”, gan citām Saeimā pārstāvētajām partijām. Tās visas ir par arvien ciešāku integrāciju cionistu-masonu-pederastu izveidotās impērijas ES struktūrās, ar katru gadu zaudējot visu, kas vien kaut nedaudz atgādina par Neatkarīgu, pastāvīgu Latviešu Valsti (kronis visam bija atteikšanās no nacionālās naudas vienības – lata, kas, cita starpā, garīgi slimo radījumu Grantiņa un Kavača uztverē esot pozitīvi vērtējama parādība); atbalsta okupantu integrāciju un pasludināšanu par likumīgiem Latvijas pilsoņiem (atšķiras tikai viedokļi par to, cik lielā tempā tas būtu jādara), līdztekus, protams, saknē noraidot dekolonizāciju kā nevajadzīgu un neiespējamu procesu; pat ar pušplēstu  vārdu šīs partijas neieminas par nepieciešamību noteikt Latviešiem Latvijā pirmtiesības, lai gan ir atbilstoša ANO rezolūcija, kas paredz tādu iespēju situācijā, kad nācijas izdzīvošana ir apdraudēta… utt., u.tjp.  Līdz ar to, vismaz man personīgi ir pilnīgi vienalga, vai Saeimā ir, piemēram, 22 „VL” vai tikpat daudz „SC” deputātu, manā, un domāju, ka absolūtā vairuma latviešu dzīvē tas neko nemaina un nemainīs.
`Paskatīsimies, kādas tad personālijas startē „VL” sarakstā? Odiozais Raivītis Dzintariņš, kurš jau pats laikam neatceras, ar kādiem uzskatiem viņš sāka savu politisko darbību un kādus viņš sludina tagad (vienā ziņā gan viņš ir konsekvents – dekolonizāciju vismaz A.Gardas un citu Īstu Patriotu izpratnē viņš nekad nav atbalstījis), aktīvs t.s. „integrācijas” atbalstītājs, kurš pats gan pat savu patēvu nav spējis „integrēt” un iemācīt viņam latviešu valodu (tātad ģimenē viņš ar šo cilvēku runā krieviski!!! – A.G.), toties zina, ka pats svarīgākais ir par katru cenu tikt iekšā Saeimā un arī valdībā, lai varētu zili zaļi uzdzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina. Ik pa laikam radikālu Patriotu tēlojošais Janka Iesalnieciņš, kurš, ja kaut ko pareizu uzraksta savā blogā internetā, tad vēlāk to momentā nožēlo, atvainojas un gļēvi izdzēš, pēc tam sniedzot intervijas kosmopolītiskiem saziņas līdzekļiem un stāstot, ka viņš neesot nemaz tik briesmīgs, par kādu viņu iztēlojot un neaizmirstot atgādināt, ka viennozīmīgi ir pret dekolonizāciju (skat. http://www.iesalnieks.lv/2011/10/nepaklausigais-nacionalists-iesalnieks.html). Tādejādi viņš zaudē pēdējās cieņas paliekas Īsto Patriotu acīs, toties saglabā naudīgu činavnieka vietu Saeimā sev un sieviņai, ko viņiem apmaksā viņu mīļā partijele. Turklāt, kā daudzi vislatvieši, viņš mēdz lielīties ar savu perfekto fizisko formu, taču patiesībā ir vārgs un gļēvs. To pierāda kāds atgadījums pirms pāris gadiem, kad, iedams prom no intervijas sniegšanas avīzei „DDD” tās ofisā Lubānas ielā, viņš bija spiests lūgt par sevi krietni vecākā A.Gardas palīdzību (ko pēdējais arī labprāt sniedza) padzīt aizdomīgus tipus, kas it kā drūzmējoties netālu, lai nabaga Iesalnieciņu pēc tam izsekotu un piekautu. Loģiskāk gan būtu, ja „drosmīgais patriots” Jānis piedāvātos aizstāvēt pēc gadiem viņam tēvam atbilstošo Aivaru… Tad vēl superradikālis J.Dombrava, kurš vienīgais no savas partijas balsoja pret jevrika ieviešanu Latvijā, taču tai pat laikā pēc šī notikuma partiju nepameta, turpinot uzturēt sakarus ar saviem drauģeļiem, tādā veidā parādot, ka nav nekāds patriots, bet tukšs demagogs un gļēvs pašlabuma meklētājs – kā jau visi vislatvjatkas. Vēl var pieminēt uzvārda saturam izcili atbilstošo Parādnieku, kurš, zaudējot matus, zaudējis arī savu „ekstrēmismu”, un turpmāk vairs nekādus „fašistu ieročus” bērnudārzos nedemonstrē… Toties nelaiķi U.Freimani drošībnieku rokās nodot gan viņš nebija skubināms… Par bēdīgi slaveno daugavpilieti I.Laizāni un viņas izteikumiem, ka visi, kas dzīvo Latvijā, mums esot ļoti vajadzīgi, esmu jau rakstījis agrāk, atzīmēšu tikai, ka viņa vēl šajā gadsimtā (!!! – A.G.) piedalījās mītiņos Dubrovina parkā pilsētā, kuros izteica pateicības vārdus Daugavpils „atbrīvotājiem no fašisma”. Dzirdēt šādu muldoņu latviski vismaz man ir daudz pretīgāk, nekā to pašu klausīties okupantu mēlē… Vēl „VL” sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā sācis figurēt tāds uzņēmējs Aleksandrs Korņilovs,  kurš agrāk vispār politikā nekādi sevi nav parādījis, un vismaz es nekad arī neesmu dzirdējis viņu runājam latviski…. Par politiskajiem līķiem, kas „VL” pievienojās savulaik no „TB”, es vispār nevēlos tērēt laiku, rakstot kaut rindiņu…
Vispār par vislatviešiem spilgti un precīzi savulaik ir izteicies L.Inkins, proti, „tādi cilvēki miesīgo māti gatavi nokaut, samalt gaļasmašīnā, izcept belašos un pārdot Centrāltirgū, vēl publiski izlieloties, cik izdevīgu biznesu sanācis veikt…”. Man atliek šiem viedajiem vārdiem tikai pilnīgā pievienoties.
Visbeidzot, tiem ļaudīm, kas bažījas, ka tomēr bez „VL” Saeimā latviešu stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, es varu atbildēt: „Varbūt tieši to mums arī vajag, lai tauta beidzot izrautos no miega un apātijas. Varbūt tad mēs neapmierināsimies ar „tvaika nolaišanu” no dažu viltuspatriotu puses, bet radīsim patiešām Nacionālu, Īsteni Radikālu kustību, tādu kā «Правый сектор» („Ļabējais sektors”) Ukrainā, kuri faktiski bez jebkāda nodevēja Porošenko (īstajā vārdā šis žīds, nevis ukrainis, ir Kacmans) atbalsta jau vairākus mēnešus uz dzīvību un nāvi cīnās priekšējās līnijās par savas valsts un nācijas pastāvēšanu! Tai pat laikā šī kustība nesmādē arī parlamentāras cīņas metodes, aktīvi piedalās gaidāmajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās. Ukraiņu patriotiem IR, par ko balsot… Vai mums kādreiz būs?
LATVIETI, MOSTIES, CELIES KĀJĀS UN SĀC STRĀDĀT !!! TAVĀ VIETĀ PATIESU BRĪVĪBU CITI NEIZCĪNĪS !!!
12.09.2014.                                    Aivars Gedroics