Kad mīl.

13. sep 2014. 08:55

Kad kādu mīl, tad neskaita tam sirmās matu cirtas,
kad kādu mīl, tad rūpju rievas skaistas šķiet.
Tad gribās pieiet, tikai maigi apskaut,
lai otrs jūt, ka mīlas saites ciešas ir aizvien.

Kad kādu mīl,tad vārdi-mīlu tevi ,lieki,
to jūt pēc darbiem un pēc attieksmes.
Kad mīl no sirds, tad pietiek tik ar nieku-
to liego glāstu, kas nāk no dvēseles.

Kad kādu mīl, tad gadi saplūst mirkļos,
no kuriem mīlestības dziesma plūst.
Kad kādu mīl,tad atdod sevi visu,
par viņu Dievu, klusi sevī, lūdz.

/Agnese Ezerroze/

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

lilita s. 14. sep 2014. 09:26

Ingrida X. 14. sep 2014. 08:57

Lilita! Es laikam svītroju sava pierakstījuma pēdējo rindkopu, jo- šorīt pārlasīju dažus sev tuvus dzejoļus, un- sapratu, ka var gan to pateikt vārdos, bet- ne tādos salkanos un ļoti nogludinātos.. Mēs, cilvēki, jau esam atšķirīgi- visā; arī tajā, kas uzrunā- katru no mums; tikai dabiski
...........................................................
ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass

bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi man draugs
un ka es... tevi mazliet mīlu

tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos

es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, kas tevi... nu jā
un varbūt pat ļoti
           /Imants Ziedonis/


Ingrida X. 14. sep 2014. 01:29

.. kad mīl patiesi- viss mazsvarīgais- atsijājas- automātiski...  tikai- par nelaimi! /vsm- man/ tas- neizslēdz muļķību rīcībā- vienu- pēc- otras... un atk saku: Piedod, lūdzu!...

.. bet- mīlēt- tas nenozīmē- zaudēt patību- savu /Ineta to jau uzrakstījusi- neatkārtošos/.. kļūstot tikai par- gaidošu iztapekli- kļūsi- par- neko, dmž.

.. kad- patiesi mīl- pantiņi nerodas, jo- visi vārdi- pārāk virspusēji, patētiski un- neīsti.

lilita s. 13. sep 2014. 17:01

Ir tik dažādas mīlestības-pret bērniem,vīru,vecākiem un arī kādreiz pret pilnīgi svešu cilvēku.Bez mīlestības viss ir mazs,bez mīlestības dūmo krāsnis un maizi negriež nazis ass.

Elva E. 13. sep 2014. 16:38

Mīl ar darbiem , nevis ar vārdiem ..

Ineta L. 13. sep 2014. 09:34

Tā jau ir patoloģija, man šķiet. Kad mīl, tad ir vēlēšanās, lai otram būtu viss ok, nevis pašam likvidēties. Padomā, ja cilvēks zaudē savu personisko "es", mēģina dzīvot tam citam, visu tik viņam, viņam vien, tas ir iznīcinoši pašam un apgrūtinoši otram. Otram tad jābūt tikpat atdodošam, lai pirmais paliktu personība, nevis lupatdeķītis.

lilita s. 13. sep 2014. 09:25

Bet ja patiesi kādu mīl,atdosi sevi visu nerēķinoties ne ar ko.

Ineta L. 13. sep 2014. 08:59

Dzejolis Agnesei Ezerrozei sirsnīgs un patiess..tik tās sevis visas atdošanas ... nu nevar sevi atdot, ja pazaudēs savu veselumu, tad kas paliks? čiks!

Autorizācija

Ienākt