Aizej kā draugs pie tā kuru nīsti,
Nepārmet, nesaki vispār neko.
Klusējot pasniedz tam savu roku,
Pat, ja tev pretī to neiedos viņš.
Atbrīvo sevi un piedod pats sev,
Ka esi ļāvis lai naids tevi grauj.
Vainīgo meklējot un citus nīstot,
Ja nenotiek viss kā gribētos tev.
Aizej pie tā kam grūtāk par tevi,
Nepārmet, nesaki vispār neko.
Labestību dāvā un sirsnību savu,
Cerību jaunu lai vari tam sniegt.
Nebaidies aiziet pie tā kuru mīli
Atklāti pateikt ko jūt tava sirds.
Atbrīvot sevi no kautrības liekas,
Kas traucē sirdi vaļā tev vērt.
/Egils Dambis/.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Es tikai domāju...kam gan vajadzēja aizdzīvoties tiktāl , ka nākas caur četriem pantiem sevi uzmundrināt...iedrošināt uz labiem darbiem
Eh,es tik trešo pantiņu varu izpildīt....:)
koroce ta latgalu nosaukums jau ir aizsists vallijai.....ok