KAS PATIESĪBĀ NOTIEK UKRAINĀ ???
    Pirms dažiem mēnešiem mani izmeta no portāla draugiem.lv, jo tā administratoriem pēkšņi sāka nepatikt mana profila bilde un saukļi, kuri tur atradās jau apmēram 6 gadus un kurus es kategoriski atteicos noņemt vai mainīt. Tādēļ es pastiprināti pievērsos savam profilam citā sociālajā tīklā facebook.com, kurā atradu draugus un domubiedrus arī ārpus Latvijas, tai skaitā no ukraiņu organizācijas „Правый сектор» («Labējais sektors”), diskutējot ar viņiem es ieguvu daudz vērtīgas informācijas, ar kuru es vēlētos dalīties arī ar citiem saprātīgiem cilvēkiem Latvijā.
    Tātad, šī organizācija sastāv no tiešām Īstiem savas tautas Patriotiem, kuri reāli skatās uz dzīvi un saprot, ka tikai viņu pašu rokās ir viņu zemes un nācijas nākotne. Viņi necer uz debessmannu no ārzemēm, nepaļaujas uz atbalstu no Rietumiem, kuri mūs (tāpat kā viņus) jau tik daudz reižu ir nodevuši. Viņi labi saprot daudzu panaivu letiņu apjūsmoto organizāciju ES un NATO ēnas puses un neatbalsta savas valsts dalību tajās. „Jums, baltiešiem, varbūt NATO arī vajag, jo esat mazas tautas, kurām grūti stāties vieniem pretī Krievijai, bet mēs esam pietiekami liela nācija, kas varētu to darīt, ja vien mums būtu vēlme un drosme cīnīties”, tā viņi formulē savu viedokli. Viņi lieliski zina to, ka ES valda cionistu-masonu-pederastu režīms, ka tur tiek slavētas un pat uztieptas perversijas, bet viss tautiskais tiek nicināts, un ne bez pamata baidās, ka līdz ar tuvināšanos ES arī Ukrainā parādīsies praidi un citas kosmopolītiski-homoseksuālas preteklību izpausmes. Viņi saprot, ka Ukrainai, tāpat kā Baltijai, faktiski visu laiku būs jācīnās „divās frontēs” – gan pret Krievijas šovinistiskajām imperiālisma tieksmēm, gan pret Eiropā šobrīd valdošo kosmopolītisko pederastismu. Protams, galvenais uzdevums arī viņu uztverē šobrīd ir atjaunot Ukrainas teritoriālo vienotību un padzīt moskaļus (šeit un turpmāk ar šo jēdzienu tiek saprasts jebkuras tautības cilvēks, kas vēlas teritoriju, kurā konkrētā brīdī pats atrodas, pievienot Krievijai) no pretlikumīgi okupētajām un anektētajām Ukrainas teritorijām.   Un, lūk, tieši šajā jomā, kā zināms, Ukrainas armijas neveicas pārāk spīdoši.
    Es jautāju, kāpēc tas tā, un viņi tad man stāsta par nožēlojamo Ukrainas armijas materiālo stāvokli, ka tās apgādes bāze ir izzagta, izsaimniekota, izpārdota (sevišķi šīs negatīvās parādības uzplauka Janukoviča valdīšanas laikos, kurš faktiski atklāti deklarēja, ka Ukrainai neesot ienaidnieku, tāpēc nebūšot ar ko cīnīties, un armija pastāvot tikai skata pēc, tautas „acu aizmālēšanai”); tāpat arī par to, ka daudzi virsnieki devušies dienēt nevis ar mērķi aizstāvēt Dzimteni, bet gan taisīt karjeru un uzdzīvot, bruņotie spēki viņiem bijusi vieta, kur neierobežoti zagt un uz valsts rēķina lietot alkoholu „cik, tik ribās lien”… Protams, tādi ļaudis ar savu piemēru nevar uzmundrināt sev padotos zaldātus, tieši otrādi, tie viņus degradē līdz savam līmenim. Tāpat jāņem vērā milzīgais jaukto laulību skaits ukraiņu vidū (arī mums tas nav mazs, bet viņiem kā krieviem radniecīgai slāvu tautai tas ir vēl daudz pamatīgāks), kurās dzimuši bastardi, kuri paši īsti nezina, kādai tautai īsti sevi pieskaitīt – ukraiņiem vai krieviem. Protams, viņi ģimenēs nav saņēmuši patriotisku audzināšanu un nebūt nav gatavi mirt par Ukrainu, bet gan domā, kā tikai izvairīties no karošanas un glābt savu ādu – arī par dezertēšanas vai pie pirmās iespējas tūlītējas padošanās ienaidnieka gūstā cenu. Šādu radījumu ne mazums ir arī mūsu pašu tautā. Tomēr ukraiņiem ir arī gana daudz patiesu Patriotu, manuprāt, procentuāli krietni vairāk nekā mums šobrīd. Visradikālāk noskaņotie ir apvienojušies tieši organizācijā „Labējais sektors” („LS”).   Jau pašā bruņotā konflikta sākumā viņi bija gatavi ņemt rokās ieročus un cīnīties ar agresoriem moskaļiem uz dzīvību vai nāvi, bet Ukrainas pašreizējais prezidents, tautu vēlēšanās nopirkušais oligarhs Porošenko (viņa īstais, tautībai atbilstošais uzvārds ir Kacmans, bet ukraiņu Patrioti viņu lielākoties dēvē par Porosjenku – sivēnu), viegli uzminamu iemeslu dēļ nevēlējās viņiem šādas tiesības dot – tieši tāpat kā mūsu varturi atbruņoja Zemessardzi, jo neuzticējās tai. Tikai tad, kad „LS” vadonis Dmitro Jarošs piedraudēja, ka tādā gadījumā viņi cīnīsies nelegāli, Porosjonoks sakostiem zobiem piekrita atļaut veidot brīvprātīgo bataljonus, taču apbruņoja tos tikai ar vieglajiem ieročiem, toties labprāt sūtīja uz „karstākajiem punktiem” (būdami Patrioti, „LS” vīri arī no tā nevairījās), sak, lai moskaļi apšauj tos ekstrēmistus, mums aiztaupīs pēcāk darbu… Un tiešāk jāsaka – ja Ukrainas armija vēl arvien nav galīgi sakauta, tad tikai pateicoties varonības paraugam, ko rāda kaujinieki no „LS” gan ar savu fizisko formu un bezbailīgo uzupurēšanos, gan arī veicot pārējo karavīru atbilstošo ideoloģisko apstrādi. Būtībā nevis „LS” bataljoni ir palīgs Ukrainas armijai (kā tas skaitās oficiāli), bet gan armija kļuvusi par aizsegu avangardā esošajam „LS”. „Mēs stāstām viņiem – ja tu šodien nenošausi moskali, rīt moskalis nošaus tevi. Ja tu šodien ļausi viņam ienākt Doņeckā, rīt viņš aizies līdz Kijevai, bet parīt būs Ļvovā. Jebkura padošanās un piekāpšanās tikai vairo viņu drosmi un nekaunību”, savu ideoloģisko darbu skaidro man draugi no „LS”. Tāpat viņi nevar vien beigt jūsmot par savu vadoni D.Jarošu, kurš allaž ir cīnītāju avangardā un neparko nevēlas pamest frontes priekšējās līnijas, lai gan viņa biedri nepārtraukti atgādina, ka dzīvs viņš tautai ir daudz noderīgāks nekā miris. „Kādu tad es piemēru rādīšu citiem, ja aicināšu viņus cīnīties, bet pats slēpšos aiz citu mugurām?”, viņš uz to atbild. Daudzi „LS” vīri ir gatavi jebkurā brīdī ar savu ķermeni aizsegt vadoni uzbrukuma brīdī, taču viņi saprot, ka, piemēram, rakešu trieciena laikā tas neko nelīdzēs… Un tomēr, ir laikam kādi Augstāki Spēki, kas sargā šo vīru, jo viņš, nepārtraukti atrazdamies kauju mutulī, joprojām ir dzīvs un nav pat nopietnus ievainojumus guvis… Viņš šobrīd balotējas arī uz deputāta vietu Radā, tomēr priekšvēlēšanu kampaņai klasiskajā izpratnē ir pilnībā atmetis ar roku… „Mana kampaņa ir mana cīņa”, tā viņš to motivē. Bet, tāpat, kā arī mūsu zemē, nav nekādas garantijas, ka viņu ievēl, jo tautai daudzreiz vairāk tīk kvēli mutesbajāri, kas sola zelta kalnus, nevis darītāji, kas ar savu piemēru rāda, kā reāli jācīnās…
„Ja mums būtu tanki un artilērija, mēs tādu pirti sakurtu moskaļiem, ka tie kaukdami muktu prom no mūsu zemes”, raksta man „LS” vīri, „bet, ja mums iedotu vismaz pāris eskadriļas triecienlidmašīnu, mēs to čūsku midzeni – Doņecku un Lugansku – vispār noslaucītu no zemes virsas kopā ar visiem moskaļiem”. „Tieši tāpēc jums to arī nedod”, es viņiem atbildu. „Jā, liela daļa aviācijas palika Krimas pussalā moskaļu rokās, no kurienes to nepaspēja (drīzāk gan negribēja) evakuēt, tomēr arī esošā netiek laista darbā, baidoties, ka mums tā dēvētie sabiedrotie nepārmet „pārmērīgu spēka lietošanu””, viņi man piekrīt. „Tā tas turpināsies tik ilgi, kamēr „sivēnu neliksiet uz pannas””, es viņiem skaidroju, un viņi piekrīt arī šeit: „Protams, ka viņš būtu jāgāž, tāpat, kā tika gāzts Janukovičs, bet tauta diemžēl nav tam gatava, tauta domā, ka viņš ir īstais un pareizais reālpolitiķis, kurš grib panāķt mieru, bet mēs – aptrakuši ekstrēmisti, kas ar savu radikālo rīcību visu pasauli novērsīšot no mums, līdz moskaļi mūs beidzot „aprīšot””. Un man atliek tikai piekrist tam, sakot, ka mūsu zemē ir pilnīgi tas pats – Īstenos Patriotus tauta neciena un baidās viņiem dot rokās varu, bet toties tic mūsu tautas slepkavām, piemēram, tai pašai VVF. „Bet mēs vienalga cīnāmies, kā varam un protam. Uzstādām uz veca pikapa ložmetēju, dodamies pret moskaļiem un zini – viņi mūk vairāk kā no armijas bruņumašīnas, jo zina, ka mēs nepadosimies un neatkāpsimies; vai nu paši kritīsim visi kā viens, vai arī viņus visus apšausim, trešais variants te nav iespējams”, viņi man stāsta. Kā anekdote internetā figurē stāsts par kādu ukraiņu gūstā nokļuvušu Krievijas armijas karavīru, kurš, uzsākot pratināšanu, varonīgā tonī pateicis, lai šaujot viņu labāk tūlīt nost, viņš vienalga neko par sevi un saviem biedriem nestāstīšot. „Mēs tevi nešausim, mēs nodosim tevi rokās „LS””, atbildējis viņam pratinātājs. Un tad „varonis” pēkšņi kļuvis bāls kā krīts, nogāzies zemē un pielaidis sev bikses… No pusģīboņa šā tā atguvies, viņš sācis bučot pratinātājam zābakus un teikt, ka visu izstāstīs par visiem, ko vien zina, lai tikai apžēlojas un nenodod viņu rokās „LS”, jo tas viņam liekoties daudz šausmīgāk kā nāve. Cīnītāji no „LS” man apstiprina, ka tā neesot fantāzija, bet visīstākā realitāte, viņi paši savām acīm redzējuši daudzreiz, kā moskaļi vārda tiešā nozīmē taisa biksēs, tiklīdz uzzina, ka ir nonākuši „LS” rokās… „Protams, arī mūsējiem klājas plāni, ja tos sagūsta. Parasti viņi gūstā nepadodas, bet tos retos, kam tomēr nelaimējas nokļūt gūstā un tikt atpazītam kā „LS” kaujiniekam, gaida mokpilna nāve, moskaļi viņus sakropļo līdz nepazīšanai”, viņi spiesti atzīt. „Porosjonoks mums žēlo iedot pat smagās automašīnas, gandrīz visas, kas ir mūsu rīcībā, tiek atņemtas moskaļiem. Ja atrastos kādi ES pilsoņi, kas mums noziedotu kaut vecus, nobrauktus auto, ko gatavojas nodot lūžņos, mēs paši tos atremontētu, aprīkotu ar ieročiem un parādītu moskaļiem, kur viņu mājas atrodas…”, viņi sūkstās. Protams, viņiem ļoti traucē arī spēlīte ar pamieru, kas, ja arī tiek ievērots, tad tikai no oficiālās Ukrainas puses. Patlaban, kad rakstu šīs rindas, ukraiņu Patrioti ar D.Jarošu priekšgalā aizsargā Doņeckas lidlauku, ko jau vairākus mēnešus nesekmīgi mēģina iekarot moskaļi, neskatoties uz nospiedošo pārsvaru smagās tehnikas un artilērijas jomā. Interneta blogos lasāma prokrievisko kaujinieku sūkstīšanās par precīzajiem hoholu artilēristiem, kas momentā iznīcinot visus viņu tankus uzreiz pēc parādīšanās kaujas laukā, par snaiperiem, kuri aukstasinīgi nolikvidē visus smago auto šoferus, liekot mašīnai ar „kuzovā” esošajiem kaujiniekiem gāzties iekšā grāvī, par daudzajiem simtiem līķu, kurus ukraiņi ļaujot paņemt, pretī prasot piegādāt darba kārtībā esošas kravas mašīnas… Ja to rakstītu paši ukraiņi, varētu neticēt un uztvert kā lielīšanos, bet moskaļi nez vai ies paši sevi apmelot.
    Protams, ukraiņu Patriotus arī interesē mūsu stāvoklis, kā mums klājas daudzinātajā Eiropā. Es viņiem godīgi stāstu, ka nekādus zelta kalnus šeit neredzam, ka dzīves līmenis lai varbūt arī nedaudz augstāks kā Ukrainā, bet krietni atpaliek no Lielbritānijas, Vācijas u.c. bagātajām valstīm, uz kurām masveidā dodas mūsu pilsoņi, lai pelnītu „lielo eiro”… un atpakaļ atgriezties nesteidzas. Visvairāk cenšos tomēr skaidrot par mūsu neveiksmīgo t.s. „integrācijas” politiku, ka arī mums ir pa pilnam naidīgu moskaļu, ka tas, kas šobrīd notiek pie viņiem, rīt var notikt arī pie mums… Ja kāds sāk šaubīties par manu vārdu patiesumu, iedodu internetā palasīt mūsu pašu Latvijā dzīvojošo moskaļu rakstus, tai skaitā tos, kur viņi savā izpratnē analizē situāciju Ukrainā (papilnam tādu ir, piemēram, www.din.lv), un viņiem viss kļūst skaidrs… „Jūsu Daugavpils ir mūsu Doņecka”, viņi konstatē, un man atliek šiem vārdiem vienīgi piekrist.  Vēl atzīmēšu interesantu faktu, kad stāstu par to, ka viņu pašu bēgļus šeit piekauj vietējie moskaļi, saņemu atbildi: „Tā viņiem arī vajag, nav ko viņus žēlot. Mēs te cīnāmies uz dzīvību un nāvi, bet viņi gļēvi slēpjas citās valstīs. Mēs esam pateicīgi, ka jūs ārstējat mūsu ievainotos, bet dzīvos un veselos gan trieciet ratā un sakiet – brauc mājās un cīnies pret moskaļiem, nav ko jums dzīvot citām tautām uz kakla”. Un man, protams, nav ko iebilst pret šādu nostāju…
    Nobeigumā atliek vien aicināt arī citus tautiešus sākt uzturēt sakarus ar ukraiņu Patriotiem un izteikt viņiem vismaz morālu atbalstu. Lūk, pāris vietnes portālā facebook.com, kur iespējams diskutēt ar Patriotiem no „LS”, lai gan, gribu brīdināt, arī tur ir papilnam „troļļu”, kas mēģinās jūs apsaukāt par provokatoriem un ekstrēmistiem un pierādīt, ka „balts ir melns, bet melns ir balts”. Tos jāprot ir laikus bloķēt! Tātad, vietnes https://www.facebook.com/groups/pravyi.sector.UA/, https://www.facebook.com/groups/PRAVYI.SECTOR.RU/ gaida atsaucību no Latvju Patriotu puses! Kopā mēs uzvarēsim !!!
VISU ZEMJU NACIONĀLPATRIOTI, APVIENOSIMIES !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

08.10.2014.                                Aivars Gedroics