Sieviete steidzās mājup , viņu taču - gaidīja kāds ! kaut gaidošais - tikai sunCis bija.Tā bija tik patīkama sajūta - gaidītai būt ...
Taču melno skaistuli nekur nemanīja ..., sieviete nolika zemē smago somu , lūkojoties virzienā - no kurienes viņš vnm ieradās un vilcinoties nospiest ārdurvju kodu ...
Melns viesulis drāzās uz viņu , no pretējās - garāžu puses , ar skaļu - Vau ! un slapju buču uz rokas - apstiprinot atkalredzēšanās prieku .

- Ak , Tu ! viņa smējās ..., apkārtni iepazīsti ?Iesim nu mājās , man Tev ir gardums šodien - cukurkauliņš ...
Taču sunCis saķēra sievieti aiz svārkiem , cenšoties atvilkt nost no durvīm .
- Sandro , kas nu , kurp mani velc? viņa brīnījās ...Suncis saķēra zobos viņas roku , nepārprotami aicinot sekot .
- Izbeidz , esmu izsalkusi ..., sieviete izrāva roku , dodoties durvju virzienā .SunCis strauji pazuda aiz garāžu stūra , no kurienes tūlīt atskanēja skaļi rējieni.Ko viņš tur - kādu kaķi trenkā ?Rējieni bija skaļi un uzstājīgi ...

- Savāciet savu suni ! Tas lops aiz garāžām tūlīt vīrieti saplosīs ! atskanēja kliedziens no kāda augšējā stāva loga .Jēziņ !Zibenīgi viņa startēja , automātiski nometot somu , lai pēc mirkļa ieraudzītu , ka sunCis rausta aiz biksēm slaidu tumšmati , kuram rokā krāšņs rožu pušķis ...

- Sandro , mierā ! atskanēja divbalsīgi .Vīrietis strauji pagriezās pret viņu - ak , Dievs ! tas bija - Viņš ! Tas , kurš jau vairāk kā nedēļu dzīvoja Viņas domās , kopš bija sācis ik dienas ,,nejauši,, gadīties ceļā - uz ielas, veikalā ..., sākumā Viņš tikai kautri uzsmaidīja , tad sāka sveicināt , bet nekad nebija Viņu uzrunājis ...Kā Viņš varēja zināt Sandro vārdu ??
- Labdien ! Jūs jau laikam sapratāt - esmu Jānis , Sandro saimnieks ..., vīrietis uzsmaidīja savu pievilcīgo smaidu , kurš Viņai tā patika ...Tas ,,lops,, sēdēja starp abiem un smaidīja savu visplatāko sunisko smaidu , piekrītoši apstiprinot saimnieka teikto ar skaļu - Vau ! un enerģisku astes būkšķināšanu.

Ak tad Jānis - šamais esot !! Tūlīt viņš man dabūs dzirdēt visu , ko domāju par tādiem ,,papucīšiem,, , kuriem paša bērni traucē gulēt - staigulis tāds ! Viņa jau paplēta muti , kad pamanīja desmitiem ziņkārīgu acu - tracis bija pievilinājis kaimiņu bariņu uz bezmaksas izrādi .Sieviete aizvēra muti , pagriezās , lai klusējot steigtos mājās - ķina ņe budet !

- Pagaidiet ! Veltiet man dažas minūtes , lai Jums visu paskaidroju ..., klusi lūdza vīrietis..., Sandro man šodien teica , ka mums beidzot jāiepazīstas ...
- Nu , ja Sandro tā teica - nāciet ! sievieti parāva nervozs smiekliņš .Viņi trijatā devās uz Viņas dzīvokli .Sieviete pēkšņi sajuta , ka šis vīrietis viņai joprojām patīk , kaut arī tagad zināja , kas Viņš ir .

- Tēju ..., kafiju ? sieviete piedāvāja , lai iegūtu laiku sakoncentrēt domas .
- Tēju , ja drīkst lūgt - zaļo .
Hmm..., viņiem abiem vienāda gaume , bet varbūt - šamajam Sandro to izstāstījis ?? Viņa skaļi iesmējās , palūkojoties uz stūrītī saldi čučošo sunCi..., tad pateica to arī Viņam . Tagad viņi jau smējās abi , neveiklības sajūta kkur pazuda ..., vīrietis sāka stāstīt :
- Jau sen gribu ar Jums iepazīties - kopš Sandro atnesa pirmo vēstulīti .Padomāju ,  mana atbilde Jūs kkā aizskāra , ka bijāt tik noraidoša , ka esat varbūt aizņemta sieviete ..., tad izsekoju Sandro , ieraudzīju Jūs un - gribējās redzēt vēl un vēl ! Taču mana kautrība un Jūsu skaistums bija tie , kas liedza Jūs uzrunāt - bieži stāvēju te aiz garāžām , lai paslepen Jūs redzētu .Sandro beidzot izdomāja , ka jāņem iniciatīva savās ķepās un - te nu es esmu .
- Bet..., Viņa iesāka ...

- Pagaidiet , esmu Jums paskaidrojumu parādā .Manā četristabu dzīvoklī dzīvo māsa ar ģimeni - paaicināju , jo viņiem savā divistabniekā kļuva par šauru , bet man jau māja ātri būs gatava - sagribēju ārpus pilsētas , lai apkārt skaists dārzs būtu , tas arī jau pamazām top - gan dvēseles priekam , gan Sandro kur izskrieties. Mājā vajag saimnieci ..., kopš ieraudzīju Jūs , sapratu - vēlos , lai tieši Jūs tā kļūtu !
- Jūs gan esat ašais puiks ! bija vienīgais , ko Viņa spēja izdvest ...

Pamodās Sandro un paziņoja , ka laiks vakara pastaigai . Vēl ilgi viņi sēdēja uz soliņa netālajā parciņā , runājot par visu un neko ...,  bija tik labi arī - vnk paklusēt , esot tuvu tik klāt - zinot , pienāks ka mirklis , kad abi vēl tuvāki kļūs , cik vien tuvi - var Vīrietis un Sieviete kļūt. Sandro , izskraidījies , delikāti iekārtojās uz lapu paklāja - gabaliņu nostāk , uzlūkojot abus ar spožām , smaidošām acīm :
- Ek , jūs ! cilvēki ..., kā protat jūs - vienkāršas sarežģīt lietas ! Taču tāpēc jau ir pasaulē saprātīgi sunČi , palīdzētu lai saviem Dieviem /cilvēkiem/ - laimīgiem kļūt !