Visu var nopirkt par naudu, tikai laiku nevar. Tā saka jaunie. Viņiem jāpiekrīt. Ir tādi, kas saka - veselību nevar, mīlestību nevar. Var arī tās. Laiki tādi. Tas, kam naudas nav, staigā (ja var) ar spieķi klibojot un gaida bezgalīgā rindā uz nepieciešamo gūžas operāciju. Ieraugot kaut kādu tauku mucu, kas apgalvo, kas viss svarīgais nav apvalkā, bet aiz tā, taureņi vēderā apsrāgst, gaidot iekšējā skaistuma ieraudzīšanu.
Laiku var arī atņemt. Ne tikai tiem cietumniekiem, kuri atsēž savu laiku par izdarīto noziegumu. Laiku atņemt tāpat vien, sava prieka pēc šodien ir modē. Visstulbākais ir tas, ja atņem otra laiku, nemaz neapzinoties, ka atņem. Pie tam to cita laiku kaut kā savā labā nemaz nevar izmantot, tikai visgudri noteikt - es taču teicu, ka jādzīvo tā, kā es saku. Hm. Par citu saka, bet pats dara galīgās muļķības. Zog cita laiku.