Dzīvē ir bijuši brīži,kad meklēju,rokos,ceļu ārā un tad atkal dziļi jo dzili gremdēju vārdus...tos ,kas cērt sāpīgāk par zobenu ,dur precīzi un dziļi,bet nespēju tos pateikt ...un galu galā izrādās,ka arī negribu tā sist,jo zinu,ka ne jau prieks ir tas,kas liek arī labiem cilvēkiem reizēm rīkoties zemiski...neviens nezina,kas notiek otra sirdī...arī manējā...

bet...nē!!! tikai nepadomājiet ,ka gribu teikt,ka esmu balta,pūkaina un laba ,ne,vien cilvēks,kā ikviens no mums

laikam būs jāsāk laist ūdens un jāierīko baseins...tai bedrē ...vismaz karstām  vasaras dienām varbūt noderēs