Pediņu izdarības un to aprunāšana ir tāda pat smadzeņu skalošana, kā TV un radio runātais un rādītais. Lai tak katrs guļ, ar ko grib, kaut ar beņķīti. Ģimene gan oficiāli tiem netradicionālajiem ir vajadzīga. Citādi ir tā kā PSRS - sexa nebija, bet bērni kaut kur radās. Diezin vai strārķi tik daudz varēja atnest... Tautas nav. Kultūras nav. Godīguma nav. Dievs, Daba, Darbs... Ir taču tādi, kas prasa - kas tas tāds. Strādāt neprot. Ir taču jau izaugušas pabalstu saņēmēju paaudzes. To Dievu no šī nosaukuma varētu atmest, bet varbūt Dieva mērķis ir bijis nostā'dīt cilvēci šodienas situācijā. Un - ja tā tauta būtu, tad nebūtu tikai politikāņu iz(ne)darību vērotāji, bet parādītu politikāņiem viņu vietu. Tā masa, kas saucas tauta, tikai samierinās ar to, ka politikāņu alga ceļ valsts vidējās algas līmeni. Noskatās, samierinās, aprunā... šodien tak godīguma vietā valda mantkārība, mānīšanās, melošana... Tā ir tauta, kas ar to samierinās?