Ķemeru sanatorija , liekās... nav Kampanellas "Saules pilsēta"  

Rīga staro !   Ielaid arī sevī kādu daļu no šīm gaismiņām , no cilvēku prieka - dzīve gaišāka kļūs !

Gaišreģi jau pareģoja,ka Krievija izraisīs 3.Pasaules karu un tas jau ir sācies!!! Paladīs vēl atoma bumbu un tad Latvijai pizdjec:

Līdz Latvijas 100 gadei jau būsim zem Krievijas karoga!:

Agrāk nevarēju saprast, ko tai Bībelē par vienu atgriezto septiņus taisnos dod...
Bija tāds kā jautājums - nu ko ar to apmaldījušos visi tā krāmējas un noņemas?
Tad sapratu - viņi taču no citu pieredzes... mācās.
Varbūt viss varen vienkārši - ja pašam nav tikusi tā sodība nomaldīties, tad stiepjot un dunckājot ietiepīgo izdodas saskatīt, kuriem sānceļiem  pašam palaimējies veiksmīgi garām paiet nenogriežoties...
Dievam neesot nejaušību. Ja kāds pārskatāmā apkārtnē bez nopietna iemesla vaimanā, uzreiz jūties gandarīts, - cik labi, ka tas neesi tu pats...Tātad viss nav nemaz tik slikti, tikai attieksmes nomaiņa...
Visiem jauku, jauku šo dienu!

Anit, zinu, ka piņķerīga, un tā iestrēgšana kaut kādā stāvoklī ved uz pašizīcināšanos, jo ilgāk tādā paliec, jo grūtāk izkārpīties, tāpēc arī mēģināju Guntai mazliet "iespert", bet viņa arī māk atspārdīties , un vēl lūpu uzmeta

Patika šodien izlasītais citāts
"Progress nav iespējams bez izmaiņām. Tie, kuri nespēj mainīt savu prātu/domas/, nespēj mainīt neko."/Džordžs Bernards Šovs/

Inet, cilvēka psiholoģija visai piņķerīga lieta. Vislabāk jūtoties tie, kas pamakšķerē enerģiju gatavā veidā, nevis pats ģenerē... Tādiem cilvēkiem līdz tikai pozitīvi donori. Bet ne visiem gribas par donoriem...
Ne vienmēr cilvēks pats to var īsti saprast, vienkārši varbūt jūtas slikti, un viss drūms rādās. Vajag kādu, kas pasaka - pašā, tikai pašā gan spēks, gan prieks.
Nu jā, dažreiz vajag kādu, kas tā visai nesaudzīgi iesper pa 5 čakras mīkstāko daļu un izsper dzīvē.
Un dzīvē ļoti daudz labā, Gunta! Tik daudz, ka visiem, visiem pietiek. Un pāri paliek. To tad arī sauc par svētkiem.
Lai Tev priecīgas šīs svētku dienas, Gunta!

Anit, bišku ir pāris reizes, nevis vairāku gadu garumā un daudzās neta vietnēs, vai tas amigos, "ir", "draugiem". Es jau saprotu, ka Gunta izvēlas nevis argumentēt un piedāvāt pozitīvu risinājumu, bet vaimanāt, cik viss un visi slikti, rakstīt gribas, bet jauku domu nav. Neko nebūtu komentējusi, bet Guntai piemīt "māksla" pat svētku sajūtu censties iebojāt.

Ineta, bet varbūt cilvēkam gribas bišku pažēloties - lai citi pamierina?
Nu nav viss tik drūmi, tas kādam taču jāpasaka.
Un vispār - par ko brēka?
Tikko Latvija kļuva brīva un robežas pavērās, puse aizmuka...Un turpina mukt.
Ja tos gadu desmitus nebūtu tik grūti tikt laukā, nez cik mūsu te vispār būtu, Gunta...
Tā, gribēju mierināt, bet laikam nesanāca.
Bet runa jau par to, ka - ko paši, konkrēti - MĒS,esam tādu darījuši un izdarījuši, lai mazbērniem būtu ko atcerēties? Un kopā ar Latviju svinēt? Sāksim taču ar sevi pašu beidzot...

Nu kur jau no paša rīta tādas domas...par urinēšanu visam...visi kopā svinīgi svinēs..., nu nesvini! Es svinēšu gan, vēl piedevām dēlam dzimšanas.

Gunta, ek, tā "vaimandieniņ" būšana Tev tik tuva, ka visās vietnēs tikai to vien redz, kur ieej, visur vaimanāšana , vai no tā, ka kādu parauj līdzi uz vaimanāšanu, labāk paliek?

Nu atmetīsim uz brītiņu politiku.
Tēvzeme ir zemes pleķītis, kur vecmamma linus plūca, vectēvs zirgu arklā jūdza... Vēl linu mārks kalmes padzirda.
Zeme viņus atceras. Arī es nevaru aizmirst. Un mežrozīšu krūms māju krāsmatās vēl dzīvs.
To arī svinēsim - atmiņu par viņiem, cerību uz nākotni  saviem bērniem. Lai mazāk pamestu māju un svešzemniekiem pārdotu zemju. Palasiet tautas dziesmas. Kļūs vieglāk.

Ineta Lībere un ne tikai. Urīnterapija esot unikāla, domāt, ka citiem čurā uz galvas un tas cits iedzer, ir ūnikumu ūnikums...

unikāli pavaimanāsim...