Tu jautā man ,
Vai esmu svabada ...
Vai tikai izliekos !?
Tad jājautā man Tev :
Vai šajā dzīvē,
Šajos skaistos gados
Var cilvēks vispār svabads būt ?!
Es , tāpat kā visi citi ,
Ir laikā robežots
un laika sasaistīts ;
Un darbs un ģimene ...
Un vaļas prieki ...
Un dzīve vispār ....
Ak , ko tur runāt ,
Visu uzskaitīt ;
Es - mīļām važām savažots uz mūžiem.
22.11.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Par sevi runājot0
Maz zinu par tēliem.
Tu neesi svabada,,,tu esi sava teela vergs
Paldies arī Jums !
Ar labvakaru !
Lai notiek tā
kam jānotiek
tas Viņa prāts
un Viņa vara...... Visu gaišu un Paldies par vakaru!
Par savu nākotni spriest Dievam atļauju :
Ja teiks Viņš :
"" Bērns , Tev mīlēt vēlreiz ļauju
Un kādu dvēselīti tevim novēlu !''
Tad nekavēšos es ;
Dievs lietas labāk zin par mani !
Nu pasijās bet mitēs
jo dzīve ritentiņu
savu griezt tos sauks
tamdēļ nav jāsteidzas
ja vien virs sirmās galvas
jau kāda dvēselīte neriņķo
kas tevu mīļi sauc nāc līdzi
ejam draugs
To nezinu es atkal komentēt vai kliedēt ,
Jo manu dvēselīti debesīs jau gaida ,
Bet tās , ko atstāšu uz zemes ,
Kā sēklu mani sijās
Savās pārdomās....
Par pīšļiem pārtaps katra gara veidols
Tos zemes vēji trenkās dien un nakt
Vien šķiroties kas zin uz kādu laiku
Vēl padebešos dvēselīte mazā
pēc savas–otrās
skumji kauks
un sauks....
Jā, taisnība tā liela -
Tur nevaru neko ne iebilst ,
Nedz ar'' pielikt ...
Lai dzīvo gars bez visām zemes važām ,
Lai laimīgs atgriežas tas savā sākotnē !
Lai garu lauzt tie grib bet tomēr rūda
Tas stiprinās kaut veca paliek būda
To lemj tik Augstakais kad visam pielikt punktu
Tās garam tikai mācības kad reizēm aiznes jumtu
Tik vienkārši tās lietas nav ;
Ne vienmēr gars tik brīvs var būt -
Kā domājam un runājam ;
Tik daudz tam šķēršļu ceļā liek
Gan slimības , gan ļauni spēki ...
Nav garam robežu un saišu viņam nava
Pat ja tā veidolam ir dzelžu likta skava
Bet ja lemj Augstākais un nākas viņam mirt
Tā veidols nemirst vēl vien lēni sāk tas irt
Kam brīvība un svabadība ir ,
Ja sien tā garu ?
Tad labāk nebrīvību izvēlos ,
Lai gars mans būtu brīvs !
Vords man ir vistuvàkais no amigosa dzejniekiem!
Nav ērglis brīvs kaut debess jumā planē
Tam pildāms savs ir uzlikts uzdevums
Ar bitei mazai liepziedā kas sanē
Vākts tropam medu ir tāds pienākums
Nē, Max , es sevi jau sen esmu atradusi un mācu to darīt citiem ! Dzejā , protams !
Tikai to rakstu gan citur - Draugiem,lv
Es mīļām (! ) važām savažots !
Tu joprojàm meklé savu iisto es...
Nu saturies Skaidrīt!
,,No kā gan tu svabada gribētu kļūt
no vīra,no bērniem un laburīt