Ak šīs sievietes...:)
12. dec 2014. 20:25
Paradokss,vai ne-mēs varam noģībt no vienas asins lāses,kas parādās uz bērna,vai jebkura cita cilvēka rokas,dzīvnieka auss,vai govs nolauzta raga,bet vienā svētā mierā spējam gandrīz vai līdz elkoņiem nosmērēties jaucot bļodā putraimu,jeb asins desu masu, to pildīt un izcept
Dzirdēju,ka tuvojoties vētra,gaidu ,pat baiļoties vienai bail
Atslegas vārdi: Dzīve38617, sievietes.3
Komentāri (344)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
13. dec 2014. 10:37Paldies Maija
Maija V. 13. dec 2014. 10:36Jurij,es sapratu,pēc profesijas esi aitu gans,forši,šašliks vienmēr pieejams
Dzēsts profils
13. dec 2014. 10:34Cilvēkbērna nē
Jurijs Ķ. 13. dec 2014. 10:34Ja vēji no visām pusēm šūpo tad jāturas stingri ar saknēm zemītē. Bet tas nebūt nepasargā no kādas badīgas aitas, kas to vien kāro, lai manu saldmi tīksmeni izžļambātu
Maija V. 13. dec 2014. 10:33Ak,ja,Frīdi,Marija man uzticēja Tev nodot sveicienus,ja meža lauma Tevi tomēr izlaiž no savas valstības brīvībā
Maija V. 13. dec 2014. 10:31Frīdi a ko Tu zini no dzemdībām,vai esi piedalījies?
Maija V. 13. dec 2014. 10:31Ineta,tur Tev laikam ir taisnība,ja tā paanalizē visas situācijas,tad sanāk,ka esmu noģībusi tad,kad nekas patiesi nebija briesmīgs,bet tad,kad vajad saņemties un darīt,tad viss kartībā
Maija V. 13. dec 2014. 10:29Jurij,tad Tu esi viena izturīga pojene
Dzēsts profils
13. dec 2014. 10:28Lāb dien Par dzemdībām vajadzēja vispirms
Ineta L. 13. dec 2014. 10:27Mēs neapzinamies savu potenciālu, kamēr reālā stresa situācija mums nepalīdz to atklāt. Bērnībā es nemaz nezināju, ka tik ātri varu paskriet, kamēr ejot cauri krūmainam mežam, neizdzirdu čaboņu un nepadomāju, ka tur noteikti ir vilks
Jurijs Ķ. 13. dec 2014. 10:27Es zinu, ka točna neģībstu... Ir nācies mazliet vairāk par teļa bērēm vai dzemdībām piedzīvot, darba specifika
Maija V. 13. dec 2014. 10:24Ati,man ar ir nācies,i neko,izturēju,lai arī patīkami nebija...un neģību...hmmm..tiešām jocīgi
Atis K. 13. dec 2014. 10:22Man ir sanācis teļu vilkt.Arī laikam būšu dzemdībās palīdzējis.
Nekas patīkams nebija,bet nebija citas izejas.Tas arī laikam mobilizē.
Ineta L. 13. dec 2014. 10:19Zinu, ka var noģībt, klausoties stāstījumu, bet būt stipram, ja jāpieņem dzemdības utml.
Maija V. 13. dec 2014. 10:18Doma bija,ka tāpēc nepaliek vairs slikti ,ka cūcim vairs nesāp,bet redzot,ka tek asinis un sāp,tas izraisa žēlumu laikam un ģīboni
Maija V. 13. dec 2014. 10:16Es nezinu,tas laikam tāpēc,ka nostrādā doma,ka nu jau tam cūcim vair nesāp...
Atis K. 13. dec 2014. 10:14Kas viņu zin,no kā tā ģībšana atkarīga.Pats esmu redzējis,kā vīrs noģāžās kā ģimnāziste. Tur gan bija tāda peļķīte satecējusi.
Maija V. 13. dec 2014. 10:11Ati,pie nokautas cūkas man nav nekādu problēmu,bet tikai tad,kad viss jau noticis,cūka ir beigta.Es arī esmu vākusi asinis...putraimu desām
Maija V. 13. dec 2014. 10:09Ineta,paldies Dievam,tik traki nav bijis,bet ir bijis,kad jāpalīdz salīdzinoši īkumos,kaut vai bērniem,bet tad ir reāla sajūta,ka tūlīt ,tūlīt,īpaši ta bija jaunības laikos,tagad jau mazāk,bet esmu arī reāli noģībusi
Atis K. 13. dec 2014. 10:08Aga!Man arī vajadzēja bērnībā palīdzēt.Pie cūkas kaušanas asinis vākt.Tad arī paliku vienaldzīgs pret asinīm.