VAI JŪS GADĪJUMĀ NEESAT PIDARS, SLUČA KUNGS ?
    Pirms dažiem gadiem esmu jau rakstījis publikāciju „Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?” (http://klab.lv/users/aivars_666/52180.html) Uzskatu, ka nu ir pienācis laiks atgriezties pie Aivars Sluča personības izvērtēšanas.    
    Kā jau esmu rakstījis agrāk, pirms gadiem 20 es ļoti cienīju un apbrīnoju šo cilvēku, pirmkārt jau par to, ka viņš spēj un grib atļauties tādas milzīgas naudas summas tērēt savu principā pareizo un no mūsu varturu nostājas toreiz tik atšķirīgo uzskatu reklāmai. Man šad tad ienāca prātā, kā uz to skatās viņa tuvinieki, vai atbalsta un saprot viņa rīcību? Tad, neatceros kādā īsti veidā, tas arī nemaz nav būtiski, es uzzināju, ka ģimenes šim cilvēkam nav, viņš dzīvo viens pats. Šis fakts man nekādas nelabas aizdomas toreiz neizsauca, taisni otrādi, es jutos pat priecīgs, ka esmu saņēmis atbildi uz paša sev uzdoto jautājumu.
    Vispār jau iemesli, kāpēc cilvēki nenodibina ģimenes, parasti ir šādi:
1)    viņi nespēj sev atrast pietiekami atbilstošu un saprotošu „otro pusi”;
2)    viņiem ir kāda nopietna fiziska vai garīga kaite, ko viņi nevēlas nodot nākamajām paaudzēm;
3)    viņu materiālais stāvoklis neļauj uzņemties atbildību par potenciālo ģimeni;
4)    viņi ir tā aizrāvušies ar savu darbu vai hobiju, ka veltī tam visu mūžu un personīgās lietas atstāj novārtā;
5)    viņiem ir t.s. „netradicionālā seksuālā orientācija”.
Atzīšos, ka arī pats piederu pie šāda tipa cilvēkiem, proti, man pašam ir spēkā 1), 3) un daļēji arī 4) punkts, kas man nav ļāvuši „iebraukt laulības ostā”. Līdz šim biju domājis, ka arī A.Slucis nav precējies 1), 4), nu varbūt sliktākajā gadījumā 2) iemesla dēļ. Tagad, vēlreiz izvērtējis un pārdomājis visu, kas man zināms par A.Sluča personību un viņa sabiedriski-politisko darbību, esmu nonācis pie secinājuma, ka diemžēl viņa gadījumā izšķirošais laikam tomēr būs manis minētais 5) punkts. Centīšos tūlīt arī secīgi pamatot šos savus uzskatus.
    Kā zināms, A.Sluča uzticības persona Latvijā bija nu jau nelaiķis, bijušais fotogrāfs un laikraksta „Nacionālā Neatkarība” žurnālists Gunārs Birkmanis. Ar Sluča atbalstu (finansiālo) viņš ir izdevis daudzas interesantas un saturā patriotiskas grāmatas – gan daiļliteratūru, gan publicistiku. Arī augstāk minētā avīze regulāri saņēma A.Sluča ziedojumus laikā, kad tur strādāja G.Birkmanis. Savā iepriekšējā publikācijā par A.Sluci manis pieminētajā viņa 1995.gadā organizētajā konkursā par Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību kā darbu iesniegšanas adrese tika norādīta G.Birkmaņa personīgā abonenta kastīte Nr.415, kas vēlāk kļuva par pamatu jaunatnes organizācijas „Klubs-415” nosaukumam, ko izveidoja šī konkursa dalībnieki un kas arī vismaz tā darbības sākotnējā posmā ar G.Birkmaņa starpniecību saņēma A.Sluča finansējumu.  
    Uzsākot savu politisko darbību A.Gardam, A.Slucis arī sniedza atbalstu viņa idejām, pasniedzot savu balvu pāris t.s. „Gardas meitenēm”. Atzīšos, biju nedaudz izbrīnīts, ka balvas saņēmēju vidū nav paša A.Gardas, taču skaidroju sev to tādejādi, ka viņš jau ir pietiekami situēts cilvēks gados, kamēr atbalsts pirmkārt nepieciešams ir jaunajai paaudzei, un droši vien tā domā arī Sluča kungs. Biju pārliecināts, ka abi Aivari – Garda un Slucis – noteikti sadraudzēsies un cieši sadarbosies. Tāpēc kā nepatīkama auksta duša pār mani pēc dažiem mēnešiem nāca vēsts, ka G.Birkmanis rīko tikšanos ar A.Sluča balvas saņēmējiem, uz kuru bija uzaicinātas arī „Gardas meitenes”, taču, kad viņas izteica vēlmi pasaukt līdzi arī pašu A.Gardu, saņēma no G.Birkmaņa diezgan nelaipnu atteikumu, pamatotu ar argumentu, ka solīdā publikā tāds tips kā Garda vis neiederoties. Skaidrs, ka ne jau pats viņš bija nācis pie šādas atziņas, to viņam bija iepotējis A.Slucis. Dabiski, ka abas meitenes toreiz apvainojās un arī pašas uz tikšanos neieradās.
    Uzzinājis šo nepatīkamo faktu, es iegrimu dziļās pārdomās. „Kāpēc Slucis neieredz Gardu, kas viņam vārdabrālī tā nepatīk?”, es sev jautāju un mēģināju pats arī uz to atbildēt. Varbūt vaina ir tā, ka A.Garda kādu laiku ir dzīvojis un strādājis Maskavā? Varbūt A.Slucim nepatīk A.Gardas reliģiski-filozofiskā dzīvesziņa, kas izpaužas kā Dz.Ē.Mācības sludināšana? Varbūt A.Slucis kā lielu grēku uzskata to, ka A.Garda dažus gadus pirms PSRS sabrukuma kā ierindas biedrs sastāvēja PSKP? Neviens no šiem argumentiem man tomēr nelikās gana pārliecinošs. Tā kā man tobrīd bija visai draudzīgas attiecības ar G.Birkmani, nolēmu uzrakstīt pēdējam un pajautāt, kāda tad tur ir tā situācija ar attiecībām starp viņu un A.Gardu. Atbildē saņēmu apmēram šādu skaidrojumu – tauta (ko Birkmanis bija domājis ar šo jēdzienu, toreiz īsti nesapratu, vēlāk tikai man pieleca, ka ar tautu viņš saprot savu maizes devēju Sluci) neticot Gardam, jo viņš līdztekus okupantiem apkarojot arī homoseksuālistus, bet to, lūk, nevajagot darīt, jo neesot īstais laiks, vajagot sākumā tikt galā ar pirmajiem un tad… Es biju nepatīkami izbrīnīts un mēģināju skaidrot Birkmanim, ka Garda taču pats to jau uzskatāmi ir pamatojis savās publikācijās, proti, ja karadarbības laikā izceļas, piemēram, mēra epidēmija, tad jācīnās gan pret ienaidnieku, gan pret mēri – kāda jēga būs mūsu uzvarai pār ienaidnieku, ja paši pēc vai pat pirms tās visi nobeigsimies no mēra? Uz to man vairs G.Birkmanis nekā neatbildēja…
    Neatceros, vai toreiz jau zināju, ka Slucim nav ģimenes, tomēr nekādi nespēju noticēt, ka homoseksuālisti un attieksme pret tiem ir īstais iemesls viņa nepatikai pret Gardu. Nospriedu, ka te vienkārši ir nostrādājusi daudziem latviešiem diemžēl piemītošā skaudība – kāpēc es neesmu vienīgais nacionāli-radikālais Aivars, no kurienes te man konkurents uzradies… Nolēmu, ka tas ir īstais iemesls, kāpēc Slucis necieš Gardu… lai gan simpātijas pret Sluci manī šis fakts krietni vien mazināja.
    Drīz vien pēc tam A.Slucis pazuda no politiskās skatuves, viņa publikācijas nebija lasāmas ne Latvijas, ne ārzemju presē vairākus gadus pēc kārtas. Izplatījās pat baumas, vai tik šis cilvēks nav jau miris. Un te pēc laika pseidonacionālā darboņa A.Skalberga pārraidē izdzirdu atkal par Sluci – viņš darbojoties „Pilsoniskajā savienībā”, veidojumā, kas atšķēlies no Repšes dibinātā „Jaunā Laika”. No pārsteiguma man teju pat žoklis atkārās… Mani neizbrīnīja, ka Slucis vairs neatbalstīja „TunB”, pats viņu biju aicinājis no turienes izstāties, jo dekolonizācijas idejas jau teju 10 gadus viņi vairs nepropagandēja… bet es nekādi nespēju saprast, kāpēc viņš tās vietā bija izvēlējies „Pilsonisko savienību”. Labi zināju, kādi ļaudis tajā darbojas – kosmopolītiski sorosieši, kuri nekad ar pušplēstu vārdu pat nav ieminējušies par nepieciešamību atbrīvot Latviju no okupantiem… Kas viņiem kopīgs ar Sluci – domāju un nekādi nespēju saprast. Apmēram tajā laikā arī tapa mans raksts „Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?”. Nekādu atbildi uz šo rakstu ne no paša Sluča, ne no viņa „uzticības vīra” Birkmaņa nesaņēmu un nebiju arī īpaši cerējis saņemt. Drīz vien uzpeldēja skandāls par Sluča un Kristovska saraksti, pēc kura Slucis no „PS” tika izslēgts. „Nu taču viņš būs nācis pie prāta”, domāju, „sapratīs beidzot, kas ir īstie mūsu tautas draugi un ar ko vajag kontaktēties”. Diemžēl drīzumā dabūju zināt, ka Slucis nodibinājis sakarus ar viltusnacionāļiem no „VL” un faktiski atgriezies atpakaļ turpat, kur viņš bija – pie tēbeuškām, kas taisījās apvienoties ar VL. Kas notiek ar šo cilvēku – kārtējo reizi domāju un nespēju saprast. Un tad pēkšņi Slucis sāka sniegt intervijas un arī drukāties maksas publikācijās bēdīgi slavenā komunista-čekista-pederasta V.Krustiņa vadītajā „LA”. Pēdējais tips Sluci diezgan atsaucīgi uzņēma un izturējās pret viņu ar neslēptām simpātijām, lai gan agrāk kā „provokatīvu naida kurinātāju” bija nosodījis, tāpat kā A.Gardu un citus izteiktos nacionālradikāļus. „Kas viņus velk vienu pie otra”, domāju, „vai tiešām TAS…?”. Par V.Krustiņa seksuālo orientāciju man jau labi sen nav nekādu šaubu. Savukārt, punktu manām šaubām par Sluci pielika Skalberga izdotais Sluča publikāciju krājums „Sargāt Latviju”, kurā Slucis sūkstās, ka esot ASV prezidenta vēlēšanās balsojis par Obamu, bet viņš izrādījies tik prokrievisks. Nu man atkal bija pamats teju krist ģībonī!!! Ko Slucis citu varēja gaidīt no demokrāta? Vai viņš nezināja, kas tā vispār ir par partiju? Tas taču ir mūsu „Saskaņas centrs” amerikāņu izpildījumā! Vai tad Slucis nezina, ka praktiski neviens ASV pilsonis-latvietis (te nerunāsim par tādiem izdzimteņiem kā K.Streips, kas, manuprāt, ne tikai latvieša, pat cilvēka vārda nav cienīgi) pēc 2.pasaules kara nekad nav balsojis par demokrātiem, tikai republikāņiem. Jo viņi labi zina, no kurienes nāca Rūzvelts, kas ļāva Baltiju pievākt Staļinam, un neviens viņa pēctecis no Demokrātu partijas nekad šo nekrietno rīcību nav nosodījis. Kam tad mīļš ir Obama? Nu, protams, visu veidu krāsainajiem ASV pilsoņiem, imigrantiem, ko viņš aizstāv ar putām uz lūpām… un arī homoseksuālistiem. Ne nēģeris, ne indiānis, ne mulats, ne iebraucējs no Meksikas Slucis nav, tātad atliek… jā, atliek secināt, ka Slucis diemžēl ir pederasts.
        Jāatzīstas, es pats biju šokā no šādas atziņas un sāku meklēt argumentus, kas to apgāztu… bet atradu diemžēl tikai tādus, kas to apstiprina. Lūk, trimdas avīze „Laiks”, tajā bieži strīdas Slucis ar Streipu. Par daudz ko lauž viņi šķēpus, daudz ko pidaram pārmet Slucis… bet tikai ne viņa seksuālo orientāciju, tās sakarā Slucis Streipam nav bildis ne pušplēsta vārdiņa, tur laikam viņaprāt viss ir kārtībā… Un ne tikai Streipam, vispār nevienam pidaram Slucis nekad neko nav pārmetis… cita lieta pidaru un lezbu apkarotāji, tos gan Slucis nemīl (skat. manis iepriekš minēto viņa attieksmi pret Gardu). Lūk, tagad pat pēc bēdīgi slavenā Rinkeviča paziņojuma Slucim nekas nav bilstams pretī, Ārlietu ministrs ir gejs – nu ļoti labi un mūsdienīgi. Interesanti arī atzīmēt, ka kosmopolītiskās organizācijas un viņu uzturētie saziņas līdzekļi pēdējā laikā ir kļuvuši stipri vien toleranti un varētu pat teikt, draudzīgi pret Sluci. Lūk, piemērs, vairāku sabiedrisku darbinieku parakstīta vēstule, kas nosoda prezidentu Bērziņu. (http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule_sakara_ar_latvijas_valsts_prezidenta_andra_berzina_reakciju_uz_krievijas_agresiju_ukraina) Kā redzam, tās parakstītāju vidū pārsvarā ir kosmopolītiski noskaņoti sorosieši, tai skaitā arī tādi, kas savulaik aktīvi nosodīja Aivaru Gardu un viņa politiskās aktivitātes. Un – tavu brīnumu – viņu vidū ir arī Aivara Sluča vārds. Jā, es piekrītu, vēstule principā ir pareiza, arī Aivars Garda droši vien piekristu to parakstīt, bet viņam, atšķirībā no A.Sluča, to neviens nepiedāvāja – lai, līdzībās runājot, viņa ekstrēmista vārda darvas karote nesabojātu mucu medus. Vēl pirms gadiem 10 arī A.Slucis bija tāda pati darvas karote, nav iedomājams, ka „solīda publika” (ar to domājot varas orgāniem tuvus, no Sorosa fonda algu saņemošus darboņus) piekristu likt viņa parakstu uz kāda no pašu gatavotajiem dokumentiem. Nu vairs tā nav, A.Slucis ir kļuvis pietiekami solīds, lai no viņa vārda nebaidītos un nekautrētos. Kas tam ir par iemeslu? Nacionālos uzskatus viņš it kā būtiski nav mainījis, vismaz vārdos… acīmredzot, ir atklājusies viņa tolerance (varbūt pat piederība) pret (pie) homoseksuālistus pārstāvošām organizācijām.
Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka Slucis nekad nelieto vārdus „nēģeris” un „žīds”, to vietā izmantojot „melnais” un „ebrejs”. Ja par pirmo vārdu vēl varētu teikt, ka to viņam iepotējuši  ”politkorektie” amerikāņi, tad jau nu žīdus ASV vienmēr ir saukuši par žīdiem (Jew), nevis ebrejiem (Hebrew).  Interesanti būtu zināt, kā viņš dēvē homoseksuālistus? Un kāda ir viņa attieksme pret viendzimuma laulību legalizēšanu, kas sevišķi uzplaukusi ASV viņa mīļotā prezīša Obamas valdīšana laikā? Tak jau laikam pozitīva, jo, ja nekritizē – tātad piekrīt. Neticu arī, ka viņš nezināja, kāda tā Obamam ir, kad balsoja par šo jefiņu. Zināja ļoti labi, un droši vien pat apsveica to.
Vēl jāatzīmē, ka Slucim un prātu izkūkojušajam gailim no Minsteres L.Grantiņam kopīga ir nekritiska jūsma par VL darboņiem, kas viņu abu uztverē esot vienīgie īstie Patrioti Latvijā. (Tie, kas ir par viņiem radikālāki, piemēram „DDD”, ir sīki, margināli grupējumi – proponē Slucis intervijā draudziņam pidaram Krustelim intervijā „LA”) Ja Grantiņa nostāju vēl varētu izskaidrot ar to, ka viņam, kā pats atzīst, smadzenes ir cietumā ar ķebli no galvas izdauzītas, un adekvāti uztvert notiekošo viņš vienkārši nespēj, tad Sluci es tomēr par tik debilu neesmu ar mieru uzskatīt. Domāju, ka viņu, tāpat kā V.Krustiņu un vismaz daļēji arī L.Grantiņu, kā netradicionāli seksuāli orientētus īpatņus, pievelk „VL” puišu jaunības šarms…, kas vienkārši neļauj kritiski paraudzīties uz viņu politiskajām aktivitātēm. Tas ir līdzīgi kā iemīlējušamies jauneklim, kuram māte var stundām stāstīt, cik viņa izredzētā ir neprasmīga saimniece, tam nebūs efekta, jo viņu šis faktors vienkārši neinteresē, viņam galvenais, kāda šī ir gultā… Lūk, tāpēc Slucis atbalsta ar naudu „VL”, bet ne centa nedeva un nedod tiešām Īstiem Patriotiem.    
    Pirms neilga laika „LA” rakstīja par kādu puišu (zīmīgi, ka atkal puišu!) grupu, kas Slucim esot izkrāpuši naudu (http://www.la.lv/aivars-slucis-jutas-apkrapts/). Nekādā ziņā šos ļautiņus neattaisnojot, gribētos pajautāt, vai tiešām Slucis neuzskata, ka viņu daudz vairāk ir krāpuši tie politiķi, kuri solījušies cīnīties par dekolonizāciju, ņēmuši no Sluča šai cīņai naudu, bet paši mazo pirkstiņu nav pat kustinājuši minētās lietas labā. Viņš to neredz vai negrib redzēt? Vai varbūt viņš šiem cilvēkiem savukārt par kaut ko citu ir pateicīgs?
    Nobeigumā gribu atbildēt tiem, kas man oponēs – tie visi tomēr ir pieņēmumi, Aivar, kamēr Slucis pats, līdzīgi kā Streips vai Rinkevičs, nav apliecinājis „proud to be gay”, nevar viņu par tādu uzskatīt. Es arī nesaku, ka esmu pārliecināts pilnīgi par visiem 100%, pagaidām tikai par kādiem 90%, ka Slucis ir pidars. Tomēr, tas fakts, ka viņš pret homoseksuālismu necīnās, vien jau pelna nosodījumu. Pat, ja viņš nav arī pats pidars, viņš ir pidaru un lezbu draugs, tas nu ir 100% pierādīts fakts, un tas savukārt ir ļoti, ļoti slikti…  Cita starpā, par mani arī visādas baumas klīst internetā, tomēr neviens sapratīgs cilvēks tām netic, jo mani visi pazīst kā nesaudzīgu „homoheitu” (tādu cilvēku, kas neieredz homoseksuālismu un tā piekopējus, it īpaši – publiskos slavinātājus un sludinātājus); man pašam šķiet, ka es šajā ziņā šobrīd „situ pušu” pat godājamo Gardas kungu, savukārt Slucis ir vismaz homofans, bet ļoti iespējams, arī homoseksuālists jeb, tautas valodā runājot, „pidars”.
    Ja nu tas tā tomēr nav, lai Slucis pats publicē beidzot savu nostāju šinī sakarā!!! Līdz šim viņš ir konsekventi izvairījies to darīt…
LATVIJU UN LATVIEŠU TAUTU – NO PERVERSIEM IZDZIMTEŅIEM BRĪVU !!!
26.12.2014.                            Aivars Gedroics