Kāds jau pirms manis ir teicis,ka par naudu var nopirkt pulksteni,bet ne LAIKU...to nevar ne nopirkt,ne uzpirkt,ne kā citādi pielabināt,vai pieradināt...tas iet savu gaitu-atsvešināts,savrups,neapturams...Diena nomaina dienu,mēnesis mēnesi un, lūk,jau kārtējais  Jaunais gads drīz klauvēs pie durvīm un nāks iekšā ne lūgts,ne aicināts un atliks vien uzņemt to, kā mīļu viesi...Uz rokas tikšķ pulkstenis,skaitot sekundes,minūtes,stundas,kas pārvērš laiku mērvienībās...kā būtu ,ja nebūtu tā vienmērīgi tikšķošās elpas pakausī...vai tad dzīve būtu savādāka,ja mēs nezinātu šī vienmēr tikšķošā laika elpu ...vai mēs būtu citādi.
Lai kā tur nebūtu ar to laiku un gadu maiņu,es novēlu,lai vismaz sirdis nepazīst gadus,lai tā paliek jauna un brīnumiem noticēt spējīga.Jaukie,lai Laiks esat Jūs paši,lai mīlestība vienmēr ir ar un pār Jums
Es tev šovakar dāvinu
visbaltāko drumstaliņu
no likteņa skopās kabatas-
ņem un priecājies!
Es tev šovakar dāvinu
visgaišāko gaišumiņu
no liktens īdzīgās dabas-
ņem un pie sirds liec!
Es tev šovakar dāvinu
ilgas pēc laimesputna
no liktens zeltītā būra-
ņem un
               tiecies!
(M. Laukmane)