Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda , jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja - atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .
Vētra - kaislīga un strauja ! kā viņu abu ar Vēju - pirmā saplūšana ...
Brīze - maigi rotaļīga un šūpojoša - atkalunvēlvienreiz ...
Dvesma - no lūpām lūpās , solījums - Es nekad neaizmirsīšu Tevi ...
Atslegas vārdi: nenopietni par nopietno135
ai labi ...es tev gunin nemaisisu vairs..atta
es tak nokopeju
Negribi mazliet atriebties,par to màzoshanos,Guna?
Max ... pagaidi tuč ..., šamajam tik romantisks noskaņojums - pēc aukstās peldes , uzradās ...
Agentura informeta...
Dvesma - no lūpām lūpās , solījums - Es nekad neaizmirsīšu Tevi ...
a man pofig...blogi ...minutes
Man arii dazi komenti,pusotru stundu,lai uzpiipé ?
a man jau ir tada programma ka nokopetu tekstu uztaisit par 100 procentiem unikalu internetaa...ar vinu var pat naudu pelnit....tas nav tik viegli...piecakaret gogles tanti
Sakki ..., Max ?
Guna, robcikam vismaz stunda,uz rezerves solina ,bûs te savàkusies jau..
??
Austrumvējam bija problēmas ..., jau vairākas dienas viņā - nemiers ----> bbbbrieda .Jo vairāk šamais brieda , jo nemierīgāks kļuva Austrenis - bezjēgā skraidīja pa debessjumu , mākoņus izspārdīdams..., vējabērnu cekulus bez iemesla pluinīja , ne ēda vairs lāgā , ne dzēra - sava briestošā nemiera pārņemts...
Tepat , rokas stiepiena attālumā , labākās zāles pret nemieru šamo - sieviņas cmukais vijoļaugums kairi grozījās ..., bet ! niķojās Austreņa Vijole - nebūšot nekāda spēlēšana !! Galva šamajai sāpot ..., tā lūk ! sāpēšot rīt - un aizparīt ar ! Austreņa jūtīgie sensori sāka kkādus aicinošus signālus no planētas Zeme - uztvert ..., ieinteresēts , šamais lūkojās lejup ->> kājas aiz mākoņa aizāķējis ...
- Stāvi , ačka ! Uz kurieni !? Tas slikti Tev beigsies !! Vējatēvs ķēra dēlu aiz piedurknes , bet kur nu vecajam - jauno un gribošo noturēt !
Vēja ātrumā Austrenis traucās lejup ..., noslēpumainā raidītāja impulsi skanēja arvien skaļāk , arvien tuvāk ->>> tuvāk ...
Tur Viņa bija - tik skaista... , aicinoši kaira - tik !! Jūras maigo vilnīšu ņirba bez vārdiem vilināja :-)
- Nāc taču ! Tava vilcināšanās ir apvainojums manam skaistumam ...
Viņš -> nāca ... ,saudzīgi lejup noplanējis , savu kaistošo nemieru - Viņas maigumā iegremdēja . Viņa viegli iekliedzās ! ieliecās ---> karstā nemiera kvēlošās bultas caurdurta ..., Viņa skūpsti Viņas kliedzienu noķēra lidojumā ..., pieradināja - atvērties pārliecinot. Viņa ļāvās ..., nu viņi abi vienā šūpojās ritmā - atkal un vēl..., un daudzreizvēl ->>>> atkal un vēl ...
Pēc - ilgi viens otra dusēja apskāvienos, rima līdz satraukto pulsu duna ..., laiski vienotram sniegto baudas piepildījumu - izbaudot..., pamodās līdz jutekļi , pieprasot - atkārtot...
- Es nekad Tevi neaizmirsīšu ! .........................Viņš solīja , atvadoties.
- Taču mēs nebūsim vairs kopā - piedod ! .............................palūdza .
- Es nekad neaizmirsīšu Tevi ..., ardievu ! .....................čukstēja Viņa .
Austrenis atgriezās Vēju valstībā , šamā sieviņai brīnumainā kārtā bija pārgājušas galvassāpes - pati aicināja vijoli spēlēt ! Tikai Viņam kkā nebija spēlējamā noskaņojuma - kādu laiciņu..., pēc atgriezās starp abiem - harmonija un saskaņa.
Jūra salaba ar Krastu ..., tie abi atkal glāstīja viens otru , kā sen jau - no aizlaikiem vēl ...Pēc Mammas Dabas notiektā laika Jūrai piedzima trejmeitiņas ->>> Vētra , Brīze un Dvesma .
ja pietika..
un tu kad triis dienas, vazàjies ar Gunas dzejas pantiem pàrkopétiem,amigosà, Médiidamies..
ai labi....spelejies vien ar savu maksiti
Tev patika ..., mhmmm....?
ikskisu bernini..... un citi
a kuri ir tie citi...a kuri savejie...ko