/Pascal Campion poētiskās ilustrācijas/
... divas reiz satikās -
..........................vientulības .
rokās sadevās , acīs lūkojās ,
tām likās - varbūt mazliet,
??????????? bet varbūt -
...............................pat ļoti !
- mīli mani vai Tu ...?
...............................jautāja .
- jā , ļoti ! visu savējo dzīvi !
arī dzīvēs vēl tajās -
nāks kuras ...
.............................tiešām ?
- tas ir mazākais , ko varu Tev dot -
mīlu mūžīgo savu !
- cik bezgalīgs vārds šis ir -
..................................mūžība .
- jā , mīlēšu - mūžību mīlēšu Tevi ,
vien elpošu kamēr ->
....................................mīlēšu .
baltin balts sniga pilsētā sniegs ,
zem tā apsniga divi , bet varbūt -
............................. uzziedēja .
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Skumīgi un skaisti. Neizprot, bet jūsmo tie, kas nav vientuļi. Es skumīgi jūsmoju. Paldies.
Jūtu saplūšana dot augļus.....
Gunina
Arī tā mēdz būt , Aleksandr ..., aiziet garām -> garām kam jāaiziet ..., paliek vien gaisā - viegli rūgtena nostalgy smarža ...
....mēdz,bet mēdz arī garām paiet.....Un visu atlikušo skumt....,tā arī mēdz būt....
Tikai tad , Aleksandr , satiekas kad ->> divas īpašas vientulības ..., lemts kurām - vienotrai par patvērumu kļūt !
Ir lietas,bet,bet jūtas nevienmēr savieno vientulību....
Nea , Aleksandr ..., ir lietas , ko aparāti nespēj kontrolēt ..., un labi , ka tā !
Jāiegādājas vai jāpasūta renģenstaru aparāti,kuri noteiktu vientulīgo magnētspēju,bet bailes neļauj saplūst kopā.....
paldies...
Guniņ