Viņa tikko bija veikusi nelielu pastaigu , izpucējusi sava kažoka spalviņas , uzbužinājusi savu kuplo aCtīti..., tagad sēdēja slēpnī - gaidot , kad ķildīgo zvirbuļu bariņš -> lēciena attālumā pietuvosies .
- Wau ! kāds teica .

- Pš ! šššš! pf !pf! mjaaaau ...negaidot pārsteigta , Kotē jaunkundze kaķiski izteica savu neapmierinātību par traucējumu .

- Piedodiet ..., atvainojiet - es tikai sasveicināties gribēju ..., samulsis , taisnojās mazs sunītis .
- Brīīīīīīīdināt vajag ..., Viņa noteica jau miermīlīgāk , smaidā nodemonstrējot savas jaunās protēzes .

Mazais suņuks , ieraugot Kotē jaunkundzes smaidu , sāka raustīt wawauvaaalodu ! Mamma ilgi vadāja viņu pie logopēda , kamēr šamais atguva savu raito valodiņu .Tagad , pirms ar kādu sveicināties , suņuks korekti ieklepojas - khm , khm, khmm...
Par to , vai Kotē jaunkundze brīdina apkārtējos pirms savu protēžu demonstrēšanas , vēsture klusē  .
........................................................................................................................

                          Turpinājumā ->>pastāstiņš iz divkājaino dzīves :-)

Tālajā Āfrikā reiz dzīvoja kāds šamanis - ļoooti gudrs Šamanis .
Kad šamais uz kādu sadusmojās , viņš uz tā būdiņas sliekšņa nolika baltu nūjiņu .
Tam cilvēkam pēc trim dienām bija jāmirī nost !
Kādu reizi Šamanis sadusmojās uz balto tūristu.Nolika uz šamā sliekšņa balto nūjiņu.
Pagāja trīs dienas ..., tūrists - nemirī ! dzīvāks par dzīvu ! staigā ...
Ko nu ??? Sāka to lietu izmeklēt ..., izrādījās - balto tūristu neviens nebija brīdinājis , ka , pēc baltās nūjiņas atrašanas uz sava sliekšņa , pēc trim dienām - obligāti ! jāmirī nost ...Baltā tūrista neziņa izrādījās stiprāka par Šamaņa burvestību .

Rezumē :-) brīīīīīīīīīdināt vajag ...