LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) struktūru veidoja šādi galvenie pamatbloki:

LPSR VDK vadība, administrācija, operatīvā darba struktūrvienības (izlūkošana - 1. daļa, pretizlūkošana - 2. daļa, specializētās pretizlūkošanas daļas - 3., 4., 5., 6., "R" daļa), operatīvā darba nodrošinājuma struktūrvienības (ārējā izsekošana, operatīvi tehniskā daļa, korespondences perlustrācijas*, šifrēšana, sakari u.c.) un izmeklēšanas daļa, kura veica pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas par VDK kompetencē esošajiem faktiem.

Jāpaskaidro, ka "operatīvā darbība ir galvenais valsts drošības orgānu izlūkošanas un pretizlūkošanas aparātu darbības veids, kura rezultātā VDK iegūst (galvenokārt slepenā ceļā) informāciju par to interesējošiem faktiem, notikumiem un personām, kas saistīti ar pretinieka graujošo darbību un nepieciešamības gadījumā uz tiem iedarbojas, izmantojot operatīvos spēkus, līdzekļus, formas un metodes. O.d. (Operatīvā darbība. - I.Z.) pieskaitāma pie valstiskas darbības, un tai ir politisks, šķirisks raksturs. Galvenie O.d. līdzekļi ir: aģenti, ārējā novērošana, korespondences perlustrācija, operatīvā tehnika, uzticamības personas u.c. (..) O.d. reglamentē tiesību normas, kas noteiktas "Nolikumā par PSRS Valsts drošības komiteju pie PSRS MP un tās reģionālajiem orgāniem", ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētiem, PSRS Ministru Padomes lēmumiem un rīkojumiem, PSRS VDK pie PSRS MP priekšsēdētāja pavēlēm, instrukcijām un rīkojumiem. Šajos normatīvajos aktos noteikti O.d. objekti, uzdevumi, spēki, līdzekļi, formas un metodes."

Taču, kā liecina LPSR VDK bijušie darbinieki, ar nolikumu par VDK darbību tikušas iepazīstinātas tikai pašas pirmās amatpersonas, un nolikums stingras slepenības apstākļos ticis uzglabāts LPSR VDK priekšsēdētāja seifā.

Lielākā struktūrvienība LPSR VDK bija daļa. Atkarībā no uzdevumu apjoma dalās bija dažāds skaits nodaļu, katrā no kurām strādāja apmēram 5 operatīvie darbinieki. Atsevišķu uzdevumu veikšanai uz laiku vai pastāvīgai darbībai varēja izveidot grupas.

Operatīvo darbinieku kopskaits LPSR VDK bija apmēram 360-400 cilvēku. Katra operatīvā darbinieka rīcībā (žargonā - uz sakariem) bija apmēram 10 (augstākais 20) aģenti.

1991. gadā LPSR VDK aktīvajā aģentūras aparātā skaitījās apmēram 4300 aģentu.** Uzticamības personas*** netika īpaši reģistrētas un uzskaitītas, bet to skaits varēja pat vairākkārt pārsniegt aģentu skaitu.

Lielākais darbinieku skaits bija operatīvā darba nodrošinājuma daļās, kā arī valdības sakaru daļā.

Perifērijā - pilsētu un rajonu dalās un nodaļās strādāja apmēram 120 operatīvie darbinieki. 6 perifērajām struktūrām bija daļas statuss (Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Liepājas un Daugavpils pilsētas daļas) ar 10-18 darbiniekiem katrā. Pārējām bija nodaļas statuss ar 3-5 darbiniekiem katrā.

I. VADĪBA

LPSR VDK bija PSRS VDK teritoriāla struktūrvienība un pakļāvās centralizētai PSRS VDK vadībai. Pavēles par galvenajiem darba virzieniem, par kadru pieņemšanu un atvaļināšanu parakstīja PSRS VDK priekšsēdētājs. Darbs VDK tika pielīdzināts dienestam PSRS Bruņotajos spēkos (izņemot brīva līguma darbiniekus, kas pildīja mazāk kvalificētu darbu un nebija saistīti ar valsts noslēpumiem).

Vietējo LPSR apakšstruktūru darbu pa nozīmīgākajām darba līnijām un svarīgākās izstrādes vadīja, koordinēja un kontrolēja atbilstošās augstākstāvošās struktūras PSRS VDK. LPSRVDK vadības, kā jebkuras centralizētas struktūras sastāvdaļai, kompetence bija stipri ierobežota.

LPSR VDK vadību realizēja LPSR VDK priekšsēdētājs, tā vietnieki; LPSR VDK kolēģija; partijas komiteja.

Priekšsēdētājs un tā vietnieki

Priekšsēdētāja 1. vietnieks parasti bija "Maskavas acis un ausis". Viņa kompetencē ietilpa LPSR VDK pretizlūkošanas operatīvā darba kontrole.

Priekšsēdētāja 2. vietnieks parasti bija vietējais kadrs, kura kompetencē ietilpa ideoloģisko jautājumu (5. daļa) uzraudzība.

Priekšsēdētāja 3. vietnieks pārraudzīja kadru darbu (t.sk. kadru daļas darbu), atbildēja par saimnieciskajām lietām.

Kolēģija

Kolēģija bija LPSR VDK vadošais orgāns. Tās kompetencē bija svarīgāko jautājumu risināšana un lēmumu pieņemšana.

Kolēģijas sastāvā bija 12 augstākie VDK vadītāji: LPSR VDK priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, 1., 2., 5. daļu priekšnieki, 4. daļas vai 6. daļas priekšnieks, Ventspils pilsētas daļas priekšnieks, kāds no Daugavpils, Liepājas vai Jelgavas daļas priekšniekiem, viens no rajonu nodaļu priekšniekiem, Baltijas kara apgabala (BKA) sevišķās daļas priekšnieks vai kāds no citu ieroču šķiru sevišķo daļu priekšniekiem.

Paplašinātajā kolēģijā ietilpa LPSR VDK priekšsēdētājs, tā vietnieki, visu daļu priekšnieki, BKA, Jūras kara flotes, Robežapsardzes sevišķās daļas priekšnieki.

Partijas komiteja

Partijas komitejā parasti strādāja 3 cilvēki: partijas sekretārs (atbrīvotais) un divi instruktori.

Partijas komitejai VDK dažādos gados bija dažāda loma. Visos laikos tā pildīja galvenokārt ideoloģiskās funkcijas un VDK praktisko darbu būtiski neietekmēja.

Speciālā inspekcija

LPSR VDK aparātā pastāvēja speciālā inspekcija, kas pakļāvās LPSR VDK priekšsēdētājam un uzraudzīja sociālistiskās likumības ievērošanu Komitejas darbā, kā arī veica VDK darbinieku dienesta pārkāpumu izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā sagatavoja materiālus kara tribunālam.

II. IZLŪKOŠANAS DAĻA (1. daļa)

1. daļa pakļāvās PSRS VDK PGU (Pirmā galvenā pārvalde; PGU, Pervoje glavnoje upravlenije - krieviski), organizēja savu darbu atbilstoši PGU darba plānam.

1. nodaļa, nelegālā izlūkošana Darbā bija divi pamatvirzieni:

• Nelegāļu (cilvēki, kuri uzticami padomju iekārtai, ar augstām personīgām un lietišķām īpašībām, kuri ar svešiem dokumentiem strādātu ārzemēs) atlase un sagatavošana. Nelegāļus galvenokārt izvēlējās no operatīvo darbinieku vidus, bet atsevišķos gadījumos arī no aģentu vidus.

• Dokumentācija - piesegdokumentu sagatavošana nelegāļiem (radu rakstu leģendēšanai u.c.).

2. nodaļa, ārējā pretizlūkošana.

Nodaļas galvenie virzieni bija:

• Emigrācijas centru izpēte, lai atklātu PSRS naidīgās organizācijas un attiecīgu pasākumu rezultātā panāktu to darbības novirzīšanu vēlamā gultnē. ietekmēšana PSRS vēlamajā virzienā notika ar ietekmes aģentu un propagandas pasākumu palīdzību. Šis darba virziens dažkārt sakrita ar 5. daļas 1. nodaļas darbu; tādos gadījumos notika darba koordinēšana un informācijas apmaiņa.

• Emigrācijas izpēte un ietekmēšana, ko veica speciāli šim nolūkam izveidota LPSR VDK piesegorganizācija "Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs", tautā saukta par kultkomu. Kaut arī nevienam nebija īpašs noslēpums par šīs komitejas īstenajiem saimniekiem, cilvēki abpus dzelzs aizkara riskēja un centās šīs legālās iespējas izmantot.

• Ebreju līnija, kas bija ļoti attīstīta sakarā ar ebreju masveida izbraukšanu no PSRS 70. gadu beigās. Rīgā bija izveidots ebreju izbraukšanas kanāls uz ārzemēm. Ar ebreju lietām. LPSR nodarbojās arī 5. daļas 6. nodaļa, bet tā pārstāvēja pretizlūkošanas intereses. Šī kanāla izmantošana izlūkdienesta interesēm bija ļoti perspektīva, jo izbraucēji bija cilvēki ar potenciālām iespējām ieņemt ārzemēs nozīmīgus amatus. • Pirms 4. nodaļas izveidošanas: arī ārvalstu pilsoņu (reemigrantu) - no žurnālistu, diplomātu, biznesa pārstāvju vidus - izpēte ar nolūku viņus izmantot kā ietekmes aģentus.

3. nodaļa, zinātniski tehniskā izlūkošana (NTR, naučno tehničeskaja razvedka — krieviski)

Šīs nodaļas galvenais uzdevums bija interesējošās informācijas avotu vervēšana no LPSR iedzīvotāju un ārvalstnieku vidus.

Galvenais informācijas pasūtītājs bija PSRS militāri rūpnieciskais komplekss, kā arī PSRS tautsaimniecība. NTR iegūtā informācija tika izmantota arī LPSR zinātnes un tehnikas, kā arī tautsaimniecības attīstībā. Kā starpposms starp VDK un attiecīgajiem informācijas patērētājiem tika izveidota PSRS VDK piesegorganizācija - PSRS Zinātnes un tehnikas valsts komiteja (TKHT CCCP), kuru vadīja augsta ranga VDK amatpersona ar ģenerāļa pakāpi.

4. nodaļa, politiskā izlūkošana

Nodaļa izveidojās 80. gados uz 2. nodaļas bāzes un nodarbojās ar ietekmes personu izpēti un vervēšanu no ārzemēs dzīvojošu personu vidus sabiedriski politisko procesu ietekmēšanai.

Galvenā informācijas bāze tomēr tika iegūta no kontaktpersonām. Nodaļas kompetencē bija arī politiskās informācijas gatavošana par aktuālām PSRS interesējošām tēmām, kā ziņu avotus izmantojot plašas starptautiskas konferences un citus publiskus pasākumus.

3. nodaļai un 4. nodaļai bija izstrādāti prioritāro uzdevumu saraksti.

Visi 1. daļas darbinieki, kuri brauca ilgstošos komandējumos (izlūkdienesta komandējumos) uz ārzemēm, tika sagatavoti PSRS VDK Pirmās galvenās pārvaldes Sarkankarogotajā J. Andropova vārdā nosauktajā institūtā Piemaskavā.

1. daļai bija savs sekretariāts un savs arhīvs. Tā aģentūras daļa, kura darbojās no LPSR pozīcijām tika uzskaitīta arī VDK 10. daļā (arhīvā). Ārzemju aģentūras uzskaiti veica PSRS VDK Pirmajā pārvaldē.

III. PRETIZLŪKOŠANAS DAĻA (2. daļa)

Šīs daļas galvenais uzdevums bija pretizlūkošanas darbs, lai aizsargātu PSRS un federācijas subjektus pret ārvalstu specdienestu izlūkošanas un kaitniecisko darbību.

Daļas darbība notika galvenokārt PSRS teritorijā, kaut gan tai bija sava aģentūra arī ārzemēs. 1990.-1991. gadā šajā daļā strādāja apmēram 50-60 operatīvo darbinieku.

2. daļa pakļāvās PSRS VDK OGP (Otrā galvenā pārvalde; VGU, Vtoroje glavnoje upravlenije - krieviski).

Līdz 80. gadiem 2. daļas struktūra bija šāda:

1. nod. - Ārvalstu spiegu izstrādes. 2. nod. - Ārzemnieku uzraudzība. 3. nod. - Sevišķi bīstamu valsts noziedznieku meklēšana. Uz šīs nodaļas bāzes 1967. gadā tika izveidota daļa cīņai ar ideoloģisko diversiju, 5. daļa. 4. nod. - Savu aģentu iefiltrēšana pretinieka specdienestos. 5. nod. - Rūpniecības u.c. svarīgu objektu pretizlūkošanas nodrošinājums (objektu režīms). 6. nod. - Jūras transporta pretizlūkošanas nodrošinājums. 7. nod. - Dzelzceļa transporta pretizlūkošanas nodrošinājums. 8. nod. - Valūta, kontrabanda; ārzemnieki, kas saistīti ar valūtas operācijām un kontrabandu; interklubs. 9. nod. - Jūras zvejas pretizlūkošanas nodrošinājums. 10. nod. - Rūpniecības noslēpumi, zinātnes pretizlūkošanas nodrošinājums.

11. nod. - Gaisa transporta, aviācijas pretizlūkošanas nodrošinājums, lidotāji.

Uz 5. un 6. nodaļu bāzes 1982. gadā tika izveidota 6. daļa - daļa ekonomikas pretizlūkošanas nodrošināšanai. 1991. gadā 6.daļa atkal tika sadalīta - objektu režīma nodrošinājums tika nodots pretizlūkošanas daļas kompetencē, bet noslēpumu aizsardzība - organizētās noziedzības apkarošanas daļas kompetencē.1982. gadā no pretizlūkošanas daļas 6., 7., 9., 11. nodaļām, t.s. transporta nodaļām, tika izveidota specializēta transporta pretizlūkošanas nodrošinājuma daļa - 4. daļa.

IV. TIESĪBSARGĀJOŠO ORGĀNU PRETIZLŪKOŠANAS NODROŠINĀJUMA DAĻA (3. daļa)

LPSR VDK 3. daļa tika izveidota 80. gadu sākumā, tā pakļāvās PSRS VDK Trešajai pārvaldei un nodarbojās galvenokārt ar korupcijas un kukuļņemšanas problēmām LPSR iekšlietu sistēmā. Tajā bija nodarbināti apmēram 30 operatīvie darbinieki.

80. gadu beigās daļa tika orientēta uz organizētās noziedzības apkarošanas problēmām. 1990. gada beigās LPSR VDK tika izstrādāti jauni 3.daļas funkcionālie pienākumi, tajos tika iekļauti šādi darba virzieni:

• organizētā noziedzība vadības un ekonomikas sfērā; • korupcija tiesībsargājošās iestādēs; • organizētā noziedzība ārējās ekonomiskās darbības sfērā; • ekonomiskā sabotāža; • organizētā noziedzība finansu, kredītu, nodokļu sistēmā; • noziedzīgās grupas, kuras iesaistītas kontrabandas, narkotiku tirdzniecības, nelikumīgu valūtas operāciju veikšanā; • ārējā pretinieka specdienestu darbība ekonomikas jomā; • aģentūras operatīvā izstrāde un iefiltrēšana kapitālistisko un jaunattīstības zemju kontrabandas centros, grupās un imigrācijas dienestos; iesaistīšanās operatīvajās spēlēs, leģendētu kontrabandas kanālu veidošana u.c.

1991. gadā uz šis daļas (un daļēji 6. daļas) bāzes tika izveidota jauna daļa cīņai ar organizēto noziedzību (OP - otģel po borbe s orsanizovannoj prestupnostju - krieviski).

Šīs daļas darba lauks īpaši paplašinājās pēc tam, kad PSRS tika atļauts dibināt kopuzņēmumus, kooperatīvus un citas organizācijas, kas nodarbojās ar ārējo tirdzniecību.

V. TRANSPORTA PRETIZLŪKOŠANAS NODROŠINĀJUMS (4. daļa)

Daļa tika izveidota 1982. gadā uz 2. daļas 6., 7., 9. un 11. nodaļu bāzes. Tajā bija 4 nodaļas:

1. nod. - Dzelzceļš, dzelzceļa stacijas, depo u.tml.

2. nod, - Latvijas jūras kuģniecība, jūrskola u.tml.

3. nod. - Aviācija, lidosta "Rīga" u.tml.

4. nod. - Jūras, okeāna zveja; refrižeratoru flote. 5.nod. - Jūras tirdzniecības flote; interklubs; muita.

Daļā strādāja apmēram 35 operatīvie darbinieki.

VI. DAĻA CĪŅAI AR IDEOLOĢISKO DIVERSIJU (5. daļa)

5. daļa tika izveidota 1967. gadā, kad ideoloģiskā pretizlūkošana tika pasludināta par vienu no PSRS VDK darbības prioritātēm.

Par šis daļas bāzi kalpoja 2. daļas 3. nodaļa (sevišķi bīstamu valsts noziedznieku meklēšana). 1990. gadā daļa tika pārdēvēta par konstitucionālās iekārtas aizsardzības daļu ("Z" daļa). Galvenie jaunās "Z" daļas uzdevumi bija valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība un pretterorisma funkcijas. Daļas pārorientācija bija saistīta ar paredzamo VDK darbības depolitizāciju.

Ap 1970. gadu 5. daļā strādāja apmēram 30 darbinieki, bet 1990.'gadā-jau apmēram 50-60 operatīvie darbinieki. Daļas rīcībā bija apmēram 13-15% LPSR VDK aģentūras resursu (570 no 4300, neskaitot reģionālo struktūru aģentūru).

Ideoloģiskās pretizlūkošanas daļas situācija Latvijā bija zināmā mērā paradoksāla.

Šī politiski nozīmīgā Komitejas darba līnija bija vērsta galvenokārt uz latviešu vides kontroli. 5. daļas darbinieku un aģentūras sastāvs atbilstoši tika formēts no latviešiem, kuriem Maskavas vadība - kā jebkuriem nacionālajiem kadriem - pilnībā nekad neuzticējās. Bet Maskavai bija pilnīgi skaidrs arī tas, ka ne krievi, ne kāda cita vadošā nācija šo uzdevumu adekvāti nespēs veikt vispār un nacionālistu lietas atradās VDK nacionālo kadru pārziņā. Kā šis faktors ietekmēja Latvijas neatkarības atgūšanas procesu, pagaidām vēl maz pētīts.

5. daļā bija šādas nodaļas:

1. nodaļa. Nodaļas uzdevums - ideoloģiskā pretizlūkošana ārzemēs. Galvenie objekti - latviešu emigrantu centri, Minhenes radiostacija u.c. 2. nodaļa. Tās darba objekts bija radošā inteliģence, arī Latvijas Tautas fronte, TV raidījums "Labvakar" u.c. 3. nodaļa. Nodaļas uzdevums bija par sevišķi smagiem valsts noziegumiem sodu izcietušo personu uzraudzība (sodītie pēc 1938. g. KPFSR KK 58., 59. pantiem). 80. gadu otrajā pusē nodaļas galvenais objekts bija radikālie nacionālisti (Helsinki-86, LNNK, Vides aizsardzības klubs u.c.) 4. nodaļa.

Nodaļas objekts bija garīdzniecība, reliģiskās sektas, kā arī t.s. padomju vācieši un viņu repatriācija uz Vāciju. Nodaļa cieši sadarbojās ar LPSR Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padomi, kurā parasti strādāja atvaļinātie VDK darbinieki (Saharovs, Upenieks u.c.). Galvenās konfesijas - katoļu, pareizticigo un luterāņu - tika kontrolētas ar garīdzniecības aprindās darbojošās aģentūras palīdzību, kā arī izmantojot tiešus kontaktus ar baznīcu vadību. PSRS VDK jautājumus ar garīdzniecību lielākoties kārtojusi tieši - ar baznīcu vadību, nereti apejot LPSR VDK.

PSRS valsts politika bija vērsta uz līdzsvarotu un tai izdevīgu attiecību uzturēšanu ar lielākajām konfesijām. Šāda simbioze paīdzēja nepieļaut nekontrolējamu sektu izveidošanos. Bez tam garīdzniecības vadība, izmantojot savus starptautiskos sakarus, varēja atrisināt dažu labu PSRS sasāpējušu jautājumu ne tikai iekšpolitikā, bet arī starptautiskajā arēnā.

Sektu - Jehovas liecinieki, Septītās dienas adventisti u.c. - kontrole bijusi apgrūtināta, jo to atbalstītāju loks bijis ļoti noslēgts. Dažos gadījumos tikuši izmantoti citu PSRS republiku VDK aģenti - šo sektu locekli un autoritātes.

Sakarā ar to, ka nacionālās idejas nereti tika realizētas caur garīdzniecību (galvenokārt baptistu, luterāņu), nodaļai bija jāveic vai jāpiedalās izstrādēs, kas pēc satura attiecās uz 3. nodaļu (piem., "Gaismas akcijas" izstrāde - tiešā Maskavas vadībā).

5. nodaļa. Nodaļas uzdevumi nav tieši saistīti ar ideoloģiju, bet ir tuvāki operatīvi tehniskās daļas darbam. Tās uzdevums bija anonīmo autoru atklāšana, rokrakstu ekspertīze un ieroču identifikācija.

6. nodaļa.

Nodaļas kompetencē bija t.s. ebreju līnija (cionisms). Tās darbs stipri paplašinājās 70. gados, kad tika atļauta ebreju masveidīga emigrācija no PSRS. Rīgā tika izveidots emigrācijas kanāls (dažādi atvieglojumi, apmācību kursi ar sertifikātiem u.tml.), un Latvija tika izmantots kā placdarms emigrēt gribētāju izstrādei. Ebreji, kas vēlējās izbraukt no PSRS, ar visām ģimenēm lielā skaitā ieradās LPSR (Rīgā), kur pēc kāda laika viņi dabūja (vai nedabūja) izbraukšanas atļaujas. Šo kanālu kontrolēja 6.nodaļa. Izbraucēju vidū bija daudz izcilu speciālistu, kuri ārzemēs potenciāli varēja ieņemt atbildīgus amatus. Šādi cilvēki no operatīvā darba viedokļa interesēja VDK, un tā viņus dažādiem līdzeklim mēģināja iesaistīt sadarbībā (kā ārējās izcūkošanas aģentūru).

7. nodaļa.

Nodaļas objekti bija akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne. Kā pastāvīga nodaļa tā izveidojās uz 2. nodaļas bāzes. Tā kā 2. un 7. nodaļām izstrādājamā vide bija stipri identiska, to darba plānošana notika saskaņoti.

7. nodaļa nodarbojās ar kandidātu atlasi darbam VDK no augstskolu studentu vides. 8. nodaļa - sakariem ar sabiedrību

Nodaļa tika izveidota 1989.-1990. gadā, un tās uzdevumos ietilpa skaidrot LPSR VDK uzdevumus, veidot VDK kā mūsdienīgu specdienestu (t.sk. kliedēt mītus par čekas zvērībām). Mītu par VDK visvarenību un tās neierobežotām iespējām daļa nekomentēja. 9. grupa

Grupa nodarbojās ar LPSR pirmo personu apsardzi un tika izveidota uz 5. nodaļas bāzes apmēram 1990. gadā. Grupas numerācija -9. grupa, atvasināta no PSRS VDK 9. pārvaldes (PSRS pirmo personu apsardzes pārvalde) kārtas numura.

5. grupa

Grupas uzdevums bija informācijas uzkrāšana, sistematizācija un analīze. 80. gadu beigās Informācijas analīzes daļa, kas apkalpoja LPSRVDK šajā jomā, nespēja nodrošināt informācijas apstrādes operativitāti, pietiekamu konspirāciju. Kļūstot pieejamiem personālajiem datoriem, katra daļa, kas nodarbojās ar operatīvo darbību, centās šādas informācijas analīzes grupas izveidot savā sastāvā.

VII. EKONOMIKAS PRETIZLŪKOŠANAS NODROŠINĀJUMA DAĻA (6. daļa)

Šī daļa kā atsevišķa izveidojās 1982. gadā uz 2. daļas 5. un 10. nodaļu bāzes. Tajā bija 3 nodaļas, kas apkalpoja sekojošus objektus:

1. nodaļa - militāri rūpniecisko kompleksu;

2. nodaļa_- valsts iestādes, ražošanu; 3.nodaļa - zinātni.

Nodaļas darba pamatvirzieni bija svarīgu objektu režīmu nodrošinājums un informācijas slepenības režīma nodrošinājums. Daļā strādāja apmēram 20 operatīvie darbinieki.

1991. gadā objektu režīmu nodrošinājums tika nodots pretizlūkošanas daļas kompetencē, bet informācijas slepenības nodrošinājums - jaunizveidotajai daļai cīņai ar organizēto noziedzību (OP). Jaunajai OP daļai tika pievienota arī 3. daļa.

VIII. ĀRĒJĀS NOVĒROŠANAS DAĻA (7. daļa, NN - naružnoje nabluģenije -krieviski)

7. daļai nebija savu operatīvo uzdevumu, bet tā deva reālu vizuālo u.c. informāciju pēc pretizlūkošanas (2., 3., 4., 5., 6.) un izlūkošanas (1.) daļu pieprasījuma. Konspirācijas nolūkos šai daļai bija atsevišķa ēka Mēness ielā, sava atsevišķa partijas organizācija, kas rajona partijas komitejā bija reģistrēta bez iestādes atšifrējuma (t.s. numura organizācija).

7. daļā bija četras nodaļas, un tajā bija nodarbināti 140-150 darbinieki (izlūki).

1., 2., 4. nodaļas nodarbojās ar ārējo novērošanu un izsekošanu. 4. nodaļas īpatnība bija tāda, ka tā savu uzdevumu veikšanai izmantoja speciālos tehniskos līdzekļus, kas bija tās rīcībā neatkarīgi no operatīvi tehniskās daļas.

3. nodaļa vāca operatīvo informāciju un sagatavoja operatīvos dokumentus par savākto informāciju.

Katrā nodaļā bija vairākas grupas. Līdz 80. gadiem 1. nodaļas objekti bija ārzemnieki un iebraucēji, 2. nodaļas objekti - PSRS iedzīvotāji.

Pēdējos gados šis atšķirības tika likvidētas un abām nodaļām bija vienādas iespējas un objekti; sadalījums nodaļās tika atstāts, lai optimālāk realizētu darba vadīšanu..

IX. ARHĪVS UN OPERATĪVĀS UZSKAITES (10. daļa)

Arhīvā tika uzglabātas visas uzskaites (valsts drošības orgānu operatīvā dokumentācija) no 1940. gada. Galvenie arhīvi bija:

• Aģentūras un rezidentūras kartotēka (aktīvā un arhīva); • Aģentūras aparāta (aģentu, rezidentu, satikšanās dzīvokļu turētāju un konspiratīvo dzīvokļu turētāju, ārštata darbinieku) personas un darba arhīva lietas (aktīvās tika glabātas pie operatīvā darbinieka); • Operatīvo uzskaišu aktīvās un arhīva lietas (operatīvās pārbaudes /DOP/, novērošanas /DON/, izstrādes /DOR/, meklēšanas / DOROS/, litera lietas****; operatīvie materiāli par ārzemniekiem /OP/ u.c.) • Slepenās lietvedības lietas u.c.

Jau 80. gadu beigās operatīvās lietas tika šķirotas. Daļa no tām tika izvesta uz Krieviju, daļa iznīcināta, bet aktuālās lietas palika LPSR. Ir zināms, ka pilnīgi tika iznicinātas operatīvās novērošanas lietas, profilakses lietas, korespondences perlustrācijas dokumentācija.

Aģentu personas un darba lietas 1990. gada beigās aizveda uz Krieviju; uz turieni sūtīja aģentu ziņojumus pievienošanai darba lietai. Latvijā palika aktīvās aģentūras kartotēka un daļa arhīva aģentu kartotēkas.

X. OPERATĪVI TEHNISKĀ DAĻA (OTO, operativno tehničeskij otģel - krieviski)

Rīgā bija divas OTO nodaļas, un tajās kopumā strādāja apmēram 60 cilvēki.

2. nodaļa atradās Puškina ielā. Tajā bija apmēram 20 telefonu noklausīšanās stacionārās iekārtas, kā arī akustiskās un vizuālās kontroles tehniskās nodrošināšanas dienesti. Puškina ielas telpas bija speciāli ekranētas pret noklausīšanos. Nodaļā strādāja apmēram 40-50 cilvēki.

6. nodaļas uzdevums bija korespondences perlustrācijas. Tās darbinieki veica korespondences atlasi pēc īpašām pazīmēm un to pārbaudīja. Nodaļā strādāja apmēram 110 darbinieku. Nodaļa savu darbību izbeidza 1990. gada 2. pusē, un tās telpās tika izvietota pretterorisma klase.

XI. IZMEKLĒŠANAS DAĻA

Gadījumos, ja operatīvajās vienībās atbilstoši VDK kompetencei bija iegūts apstiprinājums faktiem, ka personas vai personu darbībās atrodamas nozieguma pazīmes, materiāli tika nosūtīti izmeklēšanas daļai. Izmeklēšanas daļā tika ierosinātas un izmeklētas krimināllietas un sagatavoti materiāli tiesai. Uzraudzību pār LPSR VDK izmeklēšanas daļu veica īpaši nozīmēts LPSR Prokuratūras prokurors.

1989.-1990. gadā izmeklēšanas daļai tika uzdota nepamatoti represēto personu (politrepresēto) lietu izskatīšana un reabilitācija.

XII. IZMEKLĒŠANAS IZOLATORS

LPSR VDK bija savs izmeklēšanas izolators, izvietots pagrabā. Tajā tika ievietotas personas, kuras VDK darbinieki aizturēja īslaicīgi, kā arī personas, kuru krimināllietas tika izmeklētas VDK.

XIII. RADIOPRETIZLŪKOŠANAS DAĻA ("R" daļa)

"R" daļā strādāja apmēram 200 cilvēku. Tās punkti bija izvietoti Olainē, Baložos un pakļāvās PSRS VDK Otrās galvenās pārvaldes Radio pretizlūkošanas pārvaldei. Latvijā "R" daļa operatīva nozīme teritoriāli pakļāvās LPSRVDK.

Dienests ar PSRS VDK pavēli 1991. gadā tika nodots PSRS VDK Baltijas kara apgabala Sevišķās daļas pārziņā. Šis dienests vēl ilgu laiku turpināja kontrolēt visu Latvijas ēteru (kopumā apmēram 1/5 Eiropas ētera). Patlaban "R" daļa ir pārbāzējusies uz Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalu.

Bez VDK radio pretizlūkošanas dienestiem Latvijā darbojās arī Padomju Armijas Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes radio pretizlūkošanas dienesti, kuru punkti bija izvietoti Ādažos un Bolderājā.

XIV. INFORMĀCIJAS ANALĪZES DAĻA (IAO, informacionno analiticeskij otgel - krieviski)

Daļa uzkrāja, analizēja no operatīvajām daļām ienākošo signāla rakstura informāciju, izpildīja šo daļu pasūtījumus informācijas saņemšanai, sagatavoja informācijas apkopojumus, apskatus. 80. gados daļā bija nodarbināti apmēram 15 cilvēki.

Līdz 70. gadiem informāciju uzkrāja un analizēja ar perfokaršu palīdzību. No 70. gadu vidus IAO darbā tika ieviesta skaitļojamā tehnika un uzsākta elektronisko informācijas sistēmu izveidošana: sistēma "Delta Latvija" pretizlūkošanas nodrošināšanai, sistēma "Marss" aģentūras uzskaitei un analīzei. Pēc LPSR VDK likvidēšanas TSDC rīcībā nonāca apmēram 100 lielo elektronisko skaitļojamo mašīnu disku paketes, no kurām izdevās daļēji restaurēt sistēmas "Delta Latvija" informāciju.

Jau 80. gadu vidū IAO zaudēja savu potenciāli iecerēto nozīmi informācijas apstrādē, analizē un analīzes rezultātu sagatavošanā, jo tā lielā mērā pārvērtās par administrācijas uzraudzības un kontroles realizētāju (izpildīto un neizpildīto uzdevumu kontrole, visdažādāko administratīvo rādītāju sagatavošana). VDK darba novērtējumā arvien lielāku nozīmi sāka ieņemt visdažādākie skaitliskie rādītāji, atskaišu iesniegšanas terminu kontrole u.tml. Operatīvo daļu pieprasījumi netika izpildīti pietiekami ātri. Plašais ESM apkalpotāju loks apgrūtināja informācijas konfidencialitātes nodrošināšanu. Jāatzīmē, ka LPSR VDK informācijas sistēmām praktiski bija nodrošināta tikai datu fiziskā aizsardzība.

Šo iemeslu dēļ, tiklīdz kļuva pieejami personālie datori, katra operatīvā daļa centās izveidot savas informācijas analīzes sistēmas. Tādas bija organizētās noziedzības apkarošanas daļā, "Z" daļā u.c.

XV. VALDĪBAS SAKARU DAĻA (OPS, otģel pravitelstvennoj svjazi - krieviski)

Daļa bija izvietota Kr. Valdemāra ielā, tajā tika nodarbināti apmēram 100-110 cilvēki. Tās galvenie uzdevumi bija:

• republikas vadības nomenklatūras (LKP Centrālkomiteja, LPSR Ministru Padome, Augstākā Padome, Augstākā tiesa u.c.) sakaru nodrošināšana, t.s. "verhuika"; • augstfrekvences sakaru nodrošinājums republikas pirmajām personām, kompartijas rajonu un pilsētu pirmajiem sekretāriem, iekšlietu ministrijas dežūrdaļām, lielākajām karaspēka daļām, karaspēka daļu VDK sevišķajām daļām (sakari aptvēra visu PSRS teritoriju, sarunas tika šifrētas ar speciālu ierīču palīdzību); • šifrētu operatīvo sakaru nodrošināšana VDK.

XVI. MOBILIZĀCIJAS DAĻA (MO, mobiļisacionnij otģel - krieviski)

Mobilizācijas daļas uzdevums bija VDK aktīvās rezerves virsnieku uzskaite. Šī rezerve veidojās no augstskolu kara katedras beigušiem studentiem, kuri bija savervēti VDK speciālu uzdevumu veikšanai īpašos gadījumos (kara gadījumos u.tml.). Savervētos apmācīja kursos, kuros tika dotas tehniskās iemaņas, konspirācijas pamati u.tml. Šie rezerves virsnieki tika noņemti no uzskaites kara komisariātos un reģistrēti mobilizācijas daļā. MO strādāja 3 cilvēki.

XVII. REĢIONĀLĀS LPSR VDK STRUKTŪRAS

LPSR VDK teritoriālās struktūras bija izvietotas atbilstoši republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Republikas nozīmes pilsētās bija izvietotas pilsētu daļas (Rīgas, Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Jūrmalas, Jelgavas PD), pārējās - rajonu nodaļas.

Atsauces un skaidrojumi|
•Korespodences perlustrācija (PK - perlustracija korrespodenciji - krieviski) - pasta un telegrāfa sūtijumu slepena kontrole izlases veidā (..), lai iegutu VDKorgānus interesējošu informāciju, kā arī lai nodrošinātu operatīvo apakšvienību veiktos pretizlūkošanas un citus pasākumus (..). PK realizācijas kārtību reglamentē instrukcija, kuru apstiprinājusi VDK pie PSRS Ministru Padomes.2
•◦Aģents ir persona, kura brīvprātīgi (bet dažreiz arī pespiedu kārtā) ir piekritusi Padomju valsts interesēs izpildīt VDK orgānu slepenus uzdevumus un kura apņēmusies savas sadarbības faktu un izpildāmo uzdevumu raksturu paturēt slepenībā.3

•◦◾Uzticamības persona (U.p.) - padomju pilsonis, kurš pēc VDK lūguma tai paziņo par ievērības cienīgām personām un faktiem, kā arī izpilda atsevišķus uzdevumus. (..) Operatīvā darbinieka attiecību būtība ar U.p. un pretizlūkošanas orgānu uzdevumu raksturs, kurus izpilda U.p., tiek turēts slepenībā.4

•◦◾◾Operatīvās uzskaites lieta, kuru realizē pa darba līnijām (piem., cīņa ar nacionālistiem, cīņa pret pretpadomju elementiem no sektantu vides) vai objektiem (piem., ārzemju vēstniecības, misijas, konsulāti, LPSR VDK centrālās ēkas preizlūkošanas nodrošinājums).

' Kontrrazvedovalelnij slovarj // VKŠ KGB pri SM SSSR - Moskva, 1972 -185. lpp. 2 Turpat. - 212. lpp.

3 Turpat. -9. lpp.

4 Turpat. - 93., 94. lpp.

Structure and main directions of action of the State Security Committee of the Latvia Soviet Socialist Republic at 1980 -1991

The main goal of an article "Structure and main directions of action of the State Security Committee (KGB) of the Latvia Soviet Socialist Republic (LSSR) at 1980 -1991", is to uncover main tasks of the State Security Committee (SSC) of LSSR during the years 1980 -1991 and interior structures inside of the SSC apropos to fulfilling of these tasks. Committee was led by the chairman appointed by the SSC of the USSR, his deputies, collegium and commission of party. Operational work was divided in the two basis blocs - intelligence and counter-intelligence. Counterintelligence functions of SSC of LSSR were extended and besides classical tasks of counterintelligence (actions against foreign special services) in its competence were Counterintelligence securing of economical, transport, interior systems, as well as struggle against ideological diversions. The successful acting capability of operational divisions was provided by the surveillance division and operative technical division. Processing of information was accomplished by the division of analysis of information, but communications were provided by the division of governmental communications and ciphering. In the tasks of SSC also was a prerogative to inquire according to its competence, what was performed by the inquiry division. Article is illustrated with the scheme of structure of SSC of LSSR. Top of the page

Latvijas Vēsture, 1999. 1(33)