Mūsu automobiļi ietriecās viens otrā tieši tajā brīdī, kad satikās…
Es braucu aiz smagās fūres. Mēs tuvojāmies krustojumam. Jūs taču zināt, kas ir putekļsūcējs? Tā smagā fūre ir tieši tāda pati - viņa mani uzsūca uz tā krustojuma…
Uz šosejas es padevu auto atpakaļgaitā, ielauzu dārza žodziņu un iebraucu vasarnīcā. Ar auto es jau braucu piecus gadus, bet tādos brīžos vēl nemāku atcerēties, kur tās bremzes īsti atrodas…
Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri krustojumam, kamēr “bardačokā” taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.
Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies vells.
Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti kā, bet tagad skapis stāv kaimiņa Valda kūtī. Bet man mājā ir svešas klavieres.
Pirms braukšanas kopā ar draugiem Gunčas garāžā izdzērām tikai 700gr augļu sulas, 2l limonādes un 1,5l minerālūdens (visi kopā, nevis es viens pats).
Man neviens neteica, ka iebraukšu bedrē. Kad to uzzināju, tad jau biju 2 reiz sasitis galvu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju…
Braucot mašīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu paiet.
Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko nē!
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.