Starptautiskā sieviešu diena! Padomjlaikā tā bija puķu audzētāju lielā peļņas diena. Sevišķi iecienītas bija sarkanās tulpes. Tad nu 8. martā vīriešu kārtas pārstāvji, katrs ar tulpi vai veselu pušķi rokās, devās apsveikt sieviešu kārtas pārstāves, kurām tad nācās apsveicējus uzcienāt. Visbiežāk tas notika darbvietās, kur kolēģes uzcienāja "tulpjnešus" tā, ka mājās tie devās visai nestabilā gaitā. Pēc neatkarības atgūšanas 8. marta svinības kādu laiku tika ignorētas, bet tagad ar milzīgu joni tika celtas godā. Ak, sievietes, kurš gan viņas spēj saprast? Viņas nav muļķes lai nesaprastu, ka "tulpjnešu" vienīgais mērķis ir iedzert un labi uzkost un tomēr viņas, nost sistdamās, pūlas lai viņi būtu apmierināti. Manuprāt, godīgi būtu, ja pie apsveikšanas pie tulpes būtu arī mazs "groziņš", tad sievietes patiesi varētu būt laimīgas svinētājas.

Bet kas tad ir sieviete? Par cilvēka radīšanu stāsts ir galvenos vilcienos un to pierakstījis, laikam ir vīrietis. Ir zināms, ka cilvēka radīšana Radītājam bija pirmais tāda veida darbs, tādēļ materiāls netika žēlots un iznāca tāds drukns Ādams. Atskārtis, ka materiāls ir pārtērēts, Radītājs, atstāja Ādamam veidošanas gaitā nepieciešamo rokturi, kuru vēlāk tas izmantoja čurāšanai un ...Izmantojot Ādama veidošanas gaitā iegūtās iemaņas, Radītājs no pārpalikušā materiāla izveidoja Ievu. Taču pēc negatavu, zaļu ābolu iebaudīšanas (tā tika likti pamati krievu tautai!) abi kārumnieki tika izmesti no Paradīzes ārā. Tādēļ krievi tagad dēvē sevi par pašiem īstākiem āriešiem. Pēc izdzīšanas no  Paradīzes abiem sākās grūtas dienas. Grūtāk, laikam, bija visas cilvēces ciltsmātei Ievai un visām viņas meitām tālā nākotnē. Ādama pēcnācējiem, tāpat kā pašam Ādamam, pienākums bija aizstāvēt savu cilti medīt, sirot ,karot un radīt pēcnācējus. Nelaime tā, ka vīri bieži nepārnāca dzīvi un tad visas rūpes nācās uzņemties sievām un viņas ar tām tika galā. Vēlākajos gadsimtos Ādama  dēlu radītos bezjēdzīgajos karos lielākās grūtības nācās izciest sievietēm - tām, dažkārt, pat veicot smagos vīriešu darbus, nācās  gādāt par bērniem,vecākiem, tās tika izvarotas, piesmietas, pazemotas un nebija viņām ne dzemdību namu, ne vecmāšu un bieži vien pat jumta virs galvas un pat naidā radītie bērni tomēr tika izaudzināti. Fizisko spēku trūkumu kompensēja izveidojusies lielā izturība un viltība, ar kuras palīdzību izdevīgā situācijā varēja uzlabot savus dzīves apstākļus.

Tāda, visu varoša viņa ir arī mūsdienās, tikai bieži nenovērtēta. Sakait, ak lasītāj, vai K. Barona tēlam blakus neiztrūkstoši nevajadzētu būt viņa Dārtai? Vai Barontēva sasniegumi būtu tik lieli bez rūpīgas, pašaizliedzīgās Dārtas?

Kā tad tomēr ir ar to Sieviešu dienu? Viss ir normāli, sievietes netaisa pašnāvības grūtību priekšā, viņas ,gadsimtos rūdītas, tās pārvar. Viņas izliekas nemanām "tulpjnešu"savtīgumu, savāc puķu "ražu", jo puķes viņām vienmēr ir patikušas un aicina apsveicējus pie svētku galda. Kas par to ka rūpju nedaudz vairāk, toties patīkami.Tādēļ esat šodien visas sveiktas!