... saspēle - mūža garumā ...

28. mar 2015. 08:37



      Viņš šņākādams urbināja ar pirkstu degunu , nevarēdams izdomāt , kā lai pievērš sev - Viņas uzmanību .
- Klau ! izdomājis , paraustīja Viņu aiz piedurknes ..., - laižam skrieties līdz tam pakalniņam - es Tevi noskriešu !
- Nea , labāk ne ! audzīte būs dusmīga - teica turēties visiem kopā ..., prātīgi atteica Viņa .
- Rausties ..., ja !? Bailule !! Padodies...? uzvaroši smaidīja Viņš .
- Pfff ! Sacerējies !!!!!!! kā bulta Viņa aizšāvās tam pa priekšu .
Otrā dienā abi nosodītie tupēja bērnudārzā pie loga , atstāti auklītes uzraudzībā , kamēr pārējie devās pastaigā kopā ar audzinātāju .
..........................................................................................................................
- Paspēlēsimies ? piedāvāja Viņš Viņai - būšu Tavs Bruņinieks , Tu - Princese mana .
- Muļķis ! noburkšķēja Viņa .
- Noraustījies... , ja ? Par muļķi tik zini saukāt ...
- Ne nu noraustījos , nekā ! Tad Tev būs mani visur jāaizstāv , jānes mana skolassoma , jādod norakstīt algebra ..., Viņas cmuki uzrautais deguntiņš vēl augstāk uzrāvās , alternatīvās uzstādot - prasības .
- Protama lieta ! Viņš svarīgi pamāja ..., toties Tu , Princese mana , uzrakstīsi sava Bruņinieka vietā sacerējumu - ne priekš bruņiniekiem tas darbiņš ..., viltīgi piebilda.
............................................................................................................................
- Klau ! Tu varētu nospēlēt , esi manī ka - samīlējies ? nosarkusi , uzjautāja Viņa .
- Būs pagrūti ..., labi zinot niķīšus un stiķīšus Tavus ..., zobgalīgi smaidīja Viņš .
- Esmu uzaicināta uz baļļuku ..., tur visādi pamuļķi līmēsies klāt - tāpēc ...
- Nuuu..., pat nezinu , ko Tev atbildēt ...
- Rausties ..., ja ?
- Nēee ..., no Tevis - cīgu paciņa !
- Par ko ?!
- Par eskorta pakalpojumiem ! smējās Viņš .
- Iztiksi ..., noburkšķēja Viņa .
- Es tā nespēlējos ! kas tie par mīlniekiem - bez skūpstīšanās ..., smagi pūta Viņš , taustot sūrstošo vaigu pēc Viņas mājās pavadīšanas .
............................................................................................................................
- Kas tas !? brīnījās Viņa .
- Gredzens ..., neesi redzējusi , vai ..., stostījās Viņš ...
- Nībelungu? Kādas slepenas brālības ?Kādu jaunu spēli uzspēlēt - piedāvāsi ? tincināja Viņa .
- Uhu ..., vīru un sievu - uzpēlēsim ..., nosarcis - izmocīja .
- Jāpapapapapapadomā ! nodziedāja skanīgi - Viņa .
- Rausties ? Viņš mēģināja izklausīties bravūrīgs ...
- Nea..., tikai - vai neaizspēlēsimies par tālu ...?
- Izšķirsimies ..., ja kas ! Tik vien tā darbiņa ! Viņa smejošās lūpas tuvās uzvaras sajuta - garšu .Ieraudzījis Viņas sejas izteiksmi , pēc ilgi taisnojās :
- No kurienes man zināt , kā bildina - pirmo reizi taču ...varam pārspēlēt , ja vēlies...
............................................................................................................................
- Paspēlēsim vecākus ? pēc gada piedāvāja Viņa .
- Lai notiek ! Tavus vai manus ? atsaucās Viņš .
- Muļķis ! Sava bērniņa - vecākus ! Rausties...?
- Re , kā ! Nekādas raustīšanās - esmu spēlē ! Viņš maigi apskāva Viņu ...
............................................................................................................................
- Pārejam uz Augstāko līgu ! Tagad Tu spēlēsi omīti ! paziņoja Viņš .
- Tiešām ? Viņš jau klāt - mūsu mazbērniņš ? priecājās Viņa .
- 4, 5 kg ! Varens puiks ! Rausties omīti spēlēt ..., ja ? miedza ar aci Viņš .
- Un Tu ko tagad spēlē ? smējās Viņa ...
- Omītes vīru , protams ! Omīti nospēlēt man kkā nesanāks laikam ..., atsmēja Viņš .
............................................................................................................................
Viņa sēdēja pie Viņa gultas un raudāja :
- Padodies ? Tu padodies..., izstājies no spēles ..., ja ?
- Uhu..., izskatās, ka tā ..., neslikti - paspēlējām ..., Viņa lūpas savilkās sāpīgā smaidā ...
- Tu paspēlēji , reiz padosies ..., saprati ? izstājies no spēles - ja ...,  Viņa šņukstēja , skaujot Viņu ...
- Strīdīgs apgalvojums , Mīļā ..., Viņš nočukstēja , atvadu smaidu - uzsmaidot ...
............................................................................................................................
Gaišs smaids rotājās Viņas sejā , kad bērni un bērnubērni otrā rītā ienāca omītes istabā ..., tikai Viņas - te nebija vairs .Viņa pēdās bija devusies Viņa ..., kādu aizraujošu spēli lai dimensijā nu citā ->> abi uzspēlētu .



https://www.youtube.com/watch?v=d4RYg5eUqnQ

Atslegas vārdi: ar siltu elpu692

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (27)

Guna a. 28. mar 2015. 09:07

Kisa,  satiekas kad , satikties kuriem lemts ->> nešķirami tie kļūst .

Dzēsts profils 28. mar 2015. 09:04

Zinu tikai vienu, lai kādā apziņas līmenī un no kuras puses mīlestībai uzbruktu, tā tomēr uzvarēs, jo tā ir dinamiska, neatkārtojama, brīnumaina, nesatricināma, vārdu sakot, dievišķa.

Guna a. 28. mar 2015. 09:02

Vai ne , Dzintra ...

Dzēsts profils 28. mar 2015. 09:02

skaista rotaļa mūža garumā.

Guna a. 28. mar 2015. 09:00

Aleksandr , te nav par ko noskumt ! Abi nodzīvoja garu un pilnvērtīgu mūžu ..., abi kopā - uz dimensiju citu ->> spēlēties pārcēlās ...

Aleksandrs V. 28. mar 2015. 08:57

Tā ir dzīve,ar saviem + un - ,un dzīves nogalē zemīte ņem tevi pie sevis,radot tuviem cilvēkiem skumjas acīs...

Vasilijs P. 28. mar 2015. 08:50

Diezzin vai Tu PRISMA varesi veselu milestibu iegadaties-tur pamata pusfabrikati-noperc labak vinam kadus labus xxx saproti pati-daudzi viriesi ir kautrigi,ko Tadu iegadaties

Autorizācija

Ienākt