Inga,ne Unga ! atv.!

Unga,vai biji  Pokainjos uz 12.jún pasákuma? Ká gája? Káda pécsajúta?

Biju Pokaiņos pāris gadus atpakaļ un sajutos ļoti labi,pēc to apmeklējuma bija pamatīgs enerģijas pieplūdums.Pokaiņi tiešām ir enerģētiski spēcīga vieta un... arī jūtīga

Prese izbazunē Pīles...ko sagrābsta no gaisa un Cep!////tās krīt pār izsalkušo ļautiņu galvām-dodiet tiem paēst!-viņi barojas no citu laimes un sevišķi paēduši sajūtas no nelaimes-tā tiem arī vajadzēja-apmierinātas nokvarkšķ vardītes-uz mēles sev uzšaujot kādu odu...ko pašas spējušas norīt.
...ĒDENE!...paradīze zemes virsū!

es zinu, ka saule nav akmeņos, kur nu vēl Pūkainos...pokaiņus ko dēvē-atmodināt tos akmenus kā sevi-varbūt-bet iet cilvēki cerībā uz kāda spēku-palīdzēt atvērties to cietajai čaulai.
Bet ne tur tas notiksies..tam jānotiek katram sevī.

Kada ir DiKaprio jauna persona,un ko par Vinas zina presse?

visi akmeņi, kas palikuši uz zemes un nav celti augstāk par Elbrusu, Džomolumgmo, vai Everestu-vai Araratu-augstāko virsotni-tie  der latviešiem!

es ar saku lenam gatavot savus pokainus...nevaru...man savs aparats jaiepriecina soreiz

konkrēti Pokaiņos saulgriežus sagaidījusi esmu vienu reizi un pieredze bija fantastiska...dažas reizes esmu piedalījusies arī vietējo folkloras kopu vadītajos pasākumos, bet tajās reizēs pietrūka tā vienotības sajūta kas iespējama tikai esot kopā ar garīgi radniecīgiem cilvēkiem...katrs šo sajūtu var izjust citur- cits baznīcā, cits stadionā, cits ekstremālos pārgājienos utt. Ja "velk" no iekšienes, tad jāiet...un otrādi...:)

Inga, vai citos saulgriežos esi līdzīgos pasākumos piedalījusies. Man teorētiski tā kā gribētos , bet tie daudzie ļaudis, vai nav dikti trokšņaini? Jeb tā jābūt?

zinu, ka gaumes un uztveres atšķiras, tamdēļ jau arī lūdzu atsaukties "sev līdzīgos"- braucam godināt saulīti!:)

Rādās interesants pasākums, lai jauka rituālu baudīšana, ceru, ka lielais ļaužu saiets netraucēs izbaudīt īpašo dabas burvību.
Daba ir daba, bet katram laikam savas īpašās enerģētiskās vietas. Man vienreiz sanāca pabūt Pokaiņos ar gidi, bet, jā, es tāpat kā Ingrida, neko īpašu vai pārdabisku nejutu, mežs kā mežs, un, ja gide nenorādītu uz akmeņu krāvumu īpašām formām, neko arī neievērotu, tad jau vecvecāku laukos akmeņi bija īpašāki. Krustakalnā kā mākslīgā veidojumā arī nekādu īpašu sajūtu, viss šķita diezgan haotisks un pārblīvēts, bet tās ir tikai manas pers. izjūtas.

   Pirms gadiem- labi padaudz, kad Pokaiņi tikko uzpeldēja apritē, šķita- ir vērts tur pabūt.. Ja pavisam godīgi- neguvu tur- nekā!! Lai cik jauki gide ievērtēja, mācīja- likt ievērtēt mums- sajušanos pie tā, vai- šitā akmens.. Kāda tai mežā- iegāju, tāda- iznācu, dmž. Es neattiecos pret visu to- ar skepsi!! Es patiešām ieklausījos sevī, savās sajušanās.. neķēra- nekas, galīgi!! .. Jā, esmu mazticīgais toms pa dzīvi, bet- arī tādiem, kā es, ir vietas, kas ierauj/uzrunā ne pa jokam.. Pokaiņi- ne no tām.
... mani sevī ievilka- Krustakalns.. nenesu savu krustu pār plecu, ak- nē!!, bet, esot tur- vsm sajutu kko.. pie tam- baigi spēcīgi!! Aglona?? Kko sajutu vienu vienīgu reizi, kad turp, vēl pavisam jauniņa, aizstopēju ar draugu, savu literatūras skolotāju... bet- joprojām nemāku izsvērt- cik tajā sajušanā Tā Cilvēka daļa, ar kuru; cik Tā, kas- tur...

A es zinu perimetrā spēcīgāku vietu kā Pokalne, bet arī tur neviens neko nesvin un nav gribējis.

Kāpēc izvēlējies tādu vietu? Pokaiņi diezgan enerģētiski specīga vieta..Nu ja..varbūt citiem, kas tam tic, labāk citur sagaidīt Jāņus..kaut gan varbūt arī nē..Biju Pokaiņos, man palika tur nelabi...Dīvaina vieta..daudz nostāstu ..