..Kā nu tas sagadījies, kā ne, bet SAULGRIEŽI šogad iekrīt tieši šodien!
"Pulksten 19:40 Saulgrieži. (2015.gadā) Sveicina Saulīti ar laba vēlējumiem. Izsaka savas vēlēšanās, kurām būtu jāpiepildās līdz nākamajiem Saulgriežiem.
Vīri sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru (stateniski vai akas veidā). Ceļ gaisā un labi nostiprina pūdeli. Pārbauda, vai pietiks malkas visai naktij. Pūdeles kārti, trejus vārtus, ugunskuru pušķo ar vītnēm.
Sievas lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus, galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis… Pie visām ieejām liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.
Vij zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.
Sagatavo pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.
Vāc dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.
Pusdienās vāra Jāņu zupu ar jaunajiem dārzeņiem un zaļumiem. Gatavo bagātīgu svētku galdu vakara svinēšanai: sieru, pīrāgus, apaļus, kā saule plāceņus un maizi, zemenes, jaunos dārzeņus, zaļumus, zivju un gaļas ēdienus atkarībā no vēlmēm un iespējām, pašdarinātu alu vai kvasu, bērzu sulas.
Var kurināt pušķotu pirti arī šajā dienā. Sievietes noberžas ar lupstājiem, ja vēlas pievilināt kādu vīrieti.
Vakarpusē uzpošas, sievas liek galvā vainagus, sāk dziesmas."
http://simboli.lv/zinatnes/mazas-ikdienas-magijas/vasaras-saulgriezu-gaidisana/tradicijas-saulgriezus-gaidot-saulgriezu-diena/

   Tā nu, pētot netā ieteikumus par šo dienu, uzgāju jokainu augu- LUPSTĀJU. Nez vai manā apkārtnē tāds aug, kaut kas selerijveidīgs, bet interesantas lietas ap to darās!
  Ir taču zinām,s ka visa laba JĀŅUZĀLE  

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Juni_2012_Levisticum_officinale_mit_Insekt_Nordbaden.JPG

"Kopš seniem laikiem lupstāju uzskatīja par mīlas zāli un gatavoja no tā dzērienu iecerētā pieburšanai."
http://www.ros.lv/tpl_ros.php?ed=183&lang=lv&page=22&all_art=0&PHPSESSID=496d763a4ff5f18926f08032b3bf42c7
"Tomēr lupstājs tika uzskatīts par vērtīgu augu ne tikai šīs īpašības dēļ vien. Tam piemīt arī dziednieciskas spējas. Kam lupstājs patīk, tam viņš attīra organismu un nostiprina veselību, iedvesmo un atvaira grūtsirdību, piesaista pretējā dzimuma simpātijas, dziedina brūces un veicina matu augšanu. Tautas medicīnā lupstāja saknes, sēklas un lapas lieto pret migrēnu, reimatismu, podagru un neirozēm. Sakņu novārījumi un uzlējumi uzlabo sirds, kuņģa un zarnu trakta darbību. Tos izmanto kā urīndzenošu un žulti dzenošu līdzekli, strutainu brūču dziedēšanai, pigmenta plankumu likvidēšanai uz ādas, matu stiprināšanai. Lupstājs ir ne tikai ārstniecisks, bet arī ēdams augs, kurā ir daudz ēterisko eļļu, vitamīnu, minerālvielu."
   Tikai saknes ziedēšanas laikā gan nedrīkstot vākt, tad tās esot indīgas!!!! To vākšanu jāatstāj uz rudens pusi.

"Lupstājs ir lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli. Lupstāja zaļumi ir laba garšviela buljoniem un zupām, salātiem, gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem. Lupstāju zaļumus un saknes var sagatavot ziemai: izžāvēt vai konservēt (200 g sāls uz 1 kg lapu)."

  To mēdz dēvēt arī par lībstoku (tulkojumā no vācu valodas „Liebe” – „mīla”, iespējams, nosaukuma dēļ to uzskata par dzimumtieksmi veicinošu līdzekli), dzemdes sakni, skābu kāpostu sakni jeb ģikts kātu.

   Augs atceļojis no Irānas, to izmantoja jau Senajā Romā un Grieķijā. Viduslaikos kā ārstniecības augu audzēja klostera dārzos. Ukrainā dziedniecības lupstājs izmantots mīļotā cilvēka labvēlības iegūšanai kā pieburšanas līdzeklis. Krievu tautas mitoloģijā uzskatīja, ka lupstājs derot iedvesmošanai un grūtsirdības atņemšanai. Eiropā to kultivē jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Slimnieks jūt možumu un spēku pieplūdumu .

Latvijā stādīti lupstāju dzīvžogi, lai pasargātu dzīvojošos no epidēmijām. Latviešu sētās to stādīja pie māju durvīm, vārtiņiem, sētmalēs, klēts un pirts stūra, uzskatīdami, ka tas pasargās no ļaunas acs, un tautas ticējumi vēstī, „kad iet uz mežu, jāiesprauž lupstājs pastalās, tad čūskas nenāk klāt”.
http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=5284

Krievu valodā arī nosakums tam saistīts ar mīlestību- Любисток
http://www.ayzdorov.ru/tvtravnik_lubistok.php
http://www.bankreceptov.ru/spice/spice-0033.shtml
http://www.botanichka.ru/blog/2010/05/15/lovage/
http://lovage.net/5-leviisticum-lubistok.html
Varbūt arī Tavā dārziņā aug šādi selerijkāti
http://luirig.altervista.org/flora/taxa/index2.php?scientific-name=levisticum+officinale