PĀRDOMAS PĒC EIROPRAIDA-2015 RĪGĀ
    Kā zināms, šā gada 20.jūnijā Rīgā notika t.s. Eiropraids jeb pederastu, lesbiešu, transseksuāļu un citāda veida seksuāli nenormālo īpatņu, kā arī viņu draugu un atbalstītāju „parādes gājiens”. Oficiālie saziņas līdzekļi apgalvo, ka tajā piedalījās ap 5000 dalībnieku no Latvijas un ārzemēm, savukārt, aiz žoga šo pretīgo balagānu nosodījuši vien daži desmiti pārsvarā vecāka gadagājuma protestētāji. Zinot, ka praktiski visi saziņas līdzekļi atrodas mafiozā Sorosa fonda ietekmē, kas ir tiešs šādu zemcilvēku izrāžu finansētājs un organizētājs, ir pamats apšaubīt šo skaitļu precīzu atbilstību īstenībai, tomēr fakts, ka pretīgo perversiju piekopēju un viņu atbalstītāju pārsvars šoreiz bija izteikts, diemžēl nav noliedzams.
    Rodas jautājums – kā tas varēja notikt, kā to nepieļaut nākotnē? Atbilde ir zināma – nebija nekādas organizētas pretestības. Man nav ne mazāko politisko simpātiju pret kosmopolītisko ierāvēju Šleseru, tomēr jāatzīst, ka līdz ar viņa noiešanu no politiskās skatuves ir aprimusi arī viņa partijas finansētā kustība „NoPride”, ko vadīja kāds Igors Masļakovs. Tā nu ir pasaulē iekārtots, ka lielākā daļa ļaužu kaut ko aktīvi darīt ar mieru ir tikai par naudu, tas attiecas, protams, uz praida organizētājiem arī, ne tikai tā pretiniekiem. Diez vai kaut cik nopietns praids sanāktu, ja tā rīkotāji nesaņemtu pamatīgo Sorosa fonda un tā satelītorganizāciju finansējumu. Tāpat daudzi gājiena dalībnieki noteikti bija saņēmuši mājienu no savām darba vietām (Dievs vien zina, cik privātuzņēmēju, varbūt pat paši to īsti neapzinoties, ikdienā kalpo sorosiešu mafijai), ka nebūtu slikti piedalīties šai pedobalagānā; gluži tāpat kā savulaik tika „mīļi ieteikts” neignorēt 1.Maija un 7.Novembra manifestācijas… Un, tā kā ļaužu vairums diemžēl ir orientēts peldēt pa straumei, tad šādiem ieteikumiem vairums arī seko – cits ar smaidu ģīmī, cits sakostiem zobiem…, bet piedalās!
    Lielu ļaunumu nodarīja arī mūsu vadošo garīdznieku (Pujata, Stankeviča) aicinājumi praida dienā pamest Rīgu, tādā veidā faktiski kapitulējot perversiju sludinātāju priekšā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka pašreizējais Romas pāvests arī ir neparasti iecietīgs homiķu jautājumā (baumo, ka tas arī esot īstais iemesls viņa priekšteča Benedikta XVI atstādināšanai, kurš nemaz neesot tik slims, bet vienkārši bijis nepietiekami „tolerants”). Lai nu kā tur būtu, ir skaidrs, ka šādam aicinājumam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma. Šie kungi taču zina, ka arī Svēto Rakstu izpratnē ļaunuma ignorēšanu faktiski var uzskatīt par tā atbalstīšanu. Ja nav iespējas fiziski tam pretoties, tad jāspēj vismaz garīgā līmenī pretdarboties, skaļi saucot – re, tur nāk Sātans, ļaudis, sargieties, neejiet kopā ar viņu, nepazudiniet savas dvēseles! Tas ir pats mazākais, ko šādā situācijā var (un ko vajag) darīt apzinīgam Dieva kalpam! Diemžēl jāsecina, ka arī minētie kungi laikam saņēma brīdinājumu no zināmām aprindām nepretoties pidrālijām-2015, pretējā gadījumā draudot ar nepatikšanām karjeras jomā. Jā, tā nu ir – godu cilvēks pelna visu mūžu, bet zaudēt var pat vienā dienā pirms nāves, pieļaujot gļēvu, apkaunojošu rīcību, lai kādi motīvi arī būtu tās pamatā…
    Neko vairāk par līdzjūtības pilnu smaidu nevar izsaukt arī Līgas Dimiteres badošanās akcija, par kuru pidari un lezbas tikai nicīgi smīnēja.  Vai tiešām šī sieviete nesaprot, ka tādejādi neko nevar panākt? Re, tibetietes pat publiski dedzinās, un kas no tā – Ķīnas varturiem par to tikai nospļauties. Tad jau labāk būtu kritusi uz zemes gājiena priekšā, kā citus gadus darīja, vismaz nāktos pidalurgiem „sabremzēt”, kamēr policija šo nešus aiznes prom…
    Vislielāko sarūgtinājumu tomēr izraisīja mūsu viltuspatriota Raivīša Dzintariņa pozīcija praida sakarā, ko viņš publicēja saziņas līdzekļos, piemēram, šeit: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/raivis-dzintars-nevis-mest-ar-olam-bet-atbalstit-gimenes.d?id=46115547 Tajā viņš kārtējo reizi nosoda pirms gadiem desmit veikto pidaru nomētāšanu ar mēsliem un izsaka apgalvojumu, ka šāda rīcība tikai veicinot praidu popularitāti, kā arī īsti sorosiskā garā atgādina, ka pret visu veidu īpatņiem kārtīgam latvietim esot jābūt iecietīgam. Homiķus neesot jānosoda, bet tikai esot jāsniedz lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem. Vēl viņš apgalvo, ka esot „pareizie” un „nepareizie” homoseksuālisti – pirmie, kas praidus ignorē un pēdējie, kas tajos piedalās. Tad jau tikpat labi varētu teikt, ka arī zagļi nav slikti, ja tikai viņi nelielās ar to, ka zog, un čurāt baseinā arī drīkst pa kluso, peldēšanas laikā, nedrīkst tikai to klaji demonstrēt, uzkāpjot uz lēkšanas torņa un novelkot peldbikses… Protams, es arī piekrītu, ka tādi radījumi kā izdzimtenis Streips, kurš izmanto katru iespēju, lai reklamētu savu perverso dzīvesveidu un aicinātu arī citus viņam sekot, ir krietni pretīgāki, nekā kāds lauku veču pāris, kuri to lietu dara dziļā slepenībā, kaimiņiem varbūt pat stāstot, ka esot attāli radinieki, kuru sieviešu dzimuma otrās puses esot pāragri atstājušas šo pasauli, tad nu šie sametušies dzīvot kopā… Un tomēr kā grēciniekus un perversiju piekopējus nevar attaisnot ne vienus, ne otrus. Nenosodīt var tikai tādus pidarus un lezbas, kuri apzinās šīs savas kaites pretdabisko būtību un mēģina ar to cīnīties ārstējoties… vai vismaz regulāri izsūdzot grēkus baznīcā. Diemžēl tādu homoseksuālistu mūsdienās tikpat kā nav, praktiski visi ar savu novirzi vairāk vai mazāk lepojas – un tāpēc viņi nebūtu šķirojami praidistos un nepraidistos. Nevietā ir arī R.Dz. mājieni, ka šobrīd valstī ir aktuālākas problēmas kā praids. Te vietā būtu atgādināt A.Gardas līdzību, ka, sākoties mēra epidēmijai kara laikā, jācīnās gan pret ienaidnieku, gan slimību, jo citādi mūs var pieveikt vai nu viens, vai otrs…, vai abi kopā, kā tas notika ar Rīgas aizstāvjiem 1710.gadā. Vārdu sakot, Raivītis ar drauģeļiem kārtējo reizi parādīja savu gļēvo dabu un karjerismu. Tā vietā, lai drosmīgi ar visu savu Saeimas frakciju stātos ceļā praidistiem un aicinātu to darīt arī citus Patriotus, viņš nolēma gļēvi izvairīties no cīņas, sacerot visai vāju „taisnošanās rakstu” vēlētāju priekšā, kuriem taču beidzot vajadzētu kļūt gudrākiem un saprast, kurš ir kas. Par pārējām frakcijām vispār nav ko runāt – tās pat vārdos nekad nenosoda homiķu perversijas.
Ko darīt turpmāk? Pirmkārt, noteikti jāizveido spēcīga antipraida kustība. Izņēmuma kārtā varbūt tajā pat varētu iekļaut arī kādu okupantu, ja vien viņš sevi parādītu kā tiešām aktīvu cīnītāju pret perversijām. Otrkārt, jāpieprasa Saeimai pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas kategoriski aizliegtu vecākiem ņemt uz šādām demonstrācijām bērnus, interpretējot šo darbību kā viņu pavešanu netiklībā ar visām no tā izrietošajām sekām. Mazākais sods par šādu rīcību būtu nekavējoša vecāku tiesību atņemšana uz mūžīgiem laikiem. Ka šāda ideja nav galīgi bezcerīga, to pierāda kaut vai t.s. „tikumības grozījumu” iekļaušana Izglītības likumā, par ko trakās dusmās spļauj zilu uguni visi pidarus un lezbas atbalstošie žurnaļugas. Ja tauta būs vienota un izdarīs stingru spiedienu uz likumdevēju, tā var ne to vien panākt – arī normu ieviešanu likumdošanā, kas paredz kriminālsodu par homoseksuālisma propagandu (skat. manu eseju konkursa darbu grāmatā „Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”). Viss ir mūsu pašu rokās! Sēdēt uz dīvāna un šausmās vaidēt ir viegli, cīnīties – grūti! Bet bez cīņas nav un nevar būt uzvaras!
PAR NO PRETDABISKĀM PERVERSIJĀM BRĪVU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
08.07.2015.                                    Aivars Gedroics