– Vakar ejam ar saimnieku pa mežu, pēkšņi no krūmiem izlec lācis! Saimnieks, kā par skādi, patronas aizmirsis mājās. Es kā zvērs metos viņam virsū!
– Kāds tu drosmīgs, meties virsū lācim!
– Kādam vēl lācim?! Saimniekam metos virsū, apķēru viņu ar ķepām un sāku bļaut: “Skrienam, stulbeni!!!”
Atslegas vārdi: dzive38617
saimnieka paķēra savu klēpjdatoriņu-un devās Mājās-nez kur aizdomājies Mednieks...savā nodabā ar tukšu bisi....ar domu-man neko nevajag...bet!-kad gadās-...nu kad riktīgi gadās-Jancītis signalizē-nuuu-šito mēs nepieveiksim!-labu nakti-pusnakts klāt-laiks, kad pierakstīts Notikums-virtuāli Benitu hmmm-hmmm-hmmmm...
labi, ka viss beidzās-kā katru vakaru->nekā!
Jautras medības! Cerams, ka lācis novērtēja!
Istie mednieka stastini.
Varbut suniem taisniba , ka saimnieks tik neapkerigs !