Ja ņem vērā cilvēka attīstību tad daži neprātīgie sava labuma dēļ gatavi citus padarīt par vergiem slepkavot un melot, krāpt!  Tas ir noticis jau agrāk, karojot par varu:

Meli 30:00 minūtē "Vajadzīgi bija vergi" citplanētiešiem kuru tehnika  ir tik attīstīta lai no citas planētu sistēmas atlidoja???
Attīstība nozīmē dot nevis ņemt! Jebkura vara ir ļaunums kuru neapzinās! Katram no mums ir dota vienāda iespēja garīgi attīstīties un mācīties, tas nebūt nenozīmē, ka jums šobrīd būtu jāapmeklē kādas garīgās skolas, jo mums ir iespēja attīstīties un mācīties jebkurā laikā un praktiski jebkurā dzīves situācijā.
Garīgā attīstība ir nepieciešama jebkuram cilvēkam un it īpaši cilvēkam, kurš sevi ir sācis apzināties. Jāsaka, ka diemžēl vairums cilvēku uzskata, ka pietiek ar to, ka cilvēks nodarbojas ar fizisko jogu, ievēro fen-šui principus, nodarbojas ar meditācijām un klausās meditatīvo mūziku. Taču tas ir PAŠAPMĀNS. Ir nepieciešami pamati, kuri šajā gadījumā ir filozofija.
Domāju, ka jebkurš cilvēks piekritīs, ka māju tā pat vien, uz lauka būvēt nevar. Ir nepieciešami pamati. Pretējā gadījumā, cik pareizi tiks konstruēta šī māja un cik ilgi tā noturēsies bez pamatiem ?
Vajag ne tikai lasīt garīgo filozofiju, bet arī dzīvot pēc šīs filozofijas principiem, t.i pielietot to dzīvē. Ko gan dod gudru tekstu iegaumēšana, ja netiek dzīvots saskaņā ar tiem ? Neko!
Lasot un nostiprinot šīs zināšanas praksē, dzīvojot saskaņā ar garīgo filozofiju mēs sevi attīstām. Kādā praksē, jūs jautājat ? Par praksi var nosaukt jebkuru sadzīves situāciju. Ja tu lasi budismā, vai Kristus mācībā par pacietību un iecietību un tev dzīvē tiek izspēlēta situācija, kur tev ir ļoti grūti saglabāt šo pacietību, taču tomēr tu to izdari un izdari nevis tāpēc, ka sevi piespied to darīt, bet gan tādēļ, ka apzinies to, kādēļ ir jāievēro pacietība konkrētajā gadījumā.
Es īpaši izcēlu vārdu apzināties, jo tas ir saistīts ar cilvēka apziņu. Un savas apziņas paplašināšanu varētu arī nosaukt par garīgo attīstību. Vairāk par apziņu var lasīt rakstā "Apziņa un izziņa".
Turpinot šo tēmu, vēlos piebilst un atgādināt veco, labo teicienu - mācies no savām (vai citu) kļūdām. Arī tā tu sevi attīsti, bet tiešām, tikai tad, ja reāli arī mācies no kļūdām. Un kā jau augstāk minētajā piemērā varēja izlasīt, mācīties var no jebkuras dzīves situācijas.
Daudzi ezotēriķi un teosofi bieži runā par garīgajiem skolotājiem, tāpat arī es bieži pieminu Lielos cilvēces Skolotājus. Ļoti daudz cilvēki uzskata, ka IR nepieciešams šāds skolotājs un tādēļ daži dodas uz Indiju, vai citām austrumu zemēm, lai tur it kā atrastu "īstu" skolotāju. Taču īstu Skolotāju ir ļoti maz, tādēļ daudzi krīt viltvāržu nagos, paši pat to nenojaušot. Bet teikšu jums vienu - iespējams jums tāpat jau sen ir Skolotājs. Neticat ? Kādēļ ? Jo jūs viņu neredzat, nedzirdat un nevarat sataustīt ? Muļķības! Jūsu Skolotājs izpaužas jūsu sadzīvē, jo ir radītas tūkstošiem situāciju mūsu dzīvēs no kurām mēs tik daudz ko varam mācīties. Un tieši tas arī ir Skolotāja darbs. Nav nepieciešams šo Skolotāju redzēt vai runāt ar viņu. Tāpat kā Dievs izpaužas visā dzīvajā, tā arī Skolotājs izpaužas mūsu dzīvē.  Iespējams, kad cilvēks sasniedz noteiktu apziņas līmeni, tad viņš arī uzzina vairāk par šo Skolotāju.
Es pieļauju, ka katram šāds Skolotājs var arī nebūt, bet cilvēkiem, kuri patiesi no sirds vēlas iet garīgās attīstības ceļu, šāds Skolotājs tiek "piespēlēts".
Attīstība sākās cilvēka domās. Ja cilvēks visu dienu domā par sliktajiem politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem valstī, vai sapņo par dzīvi kādu to rāda tik iemīļotajā TV kastē un netā, par attīstību nevar iet runa. Taču, ja cilvēks jau sāk koncentrēt savas domas citā virzienā, viņš nepārtraukti attīstās. Tas, kurš meklē atbildes uz dziļiem jautājumiem par dzīvi, Dievu, Patiesību šīs atbildes arī atrod. Nākamais solis ir sperams darbībā un vārdos, jo ir nevis tikai jādomā par šīm lietām, bet attiecīgi arī rīkoties atbilstošajās situācijās.
Skolotāji arī redz to, kas kuram ir visvairāk nepieciešams, lai konkrētais cilvēks varētu attīstīties. Tādēļ nevajadzētu sūkstīties par reizēm grūtajām, vai dīvainajām un nepatīkamajām situācijām dzīvē. Ja reiz tev ir radīti konkrēti apstākļi, tas viss ir ar mērķi tev, lai tu to pārvarētu.
Nav noslēpums, ka attīstot sevi garīgi, reizēm arī ļaudis saņem "dāvanas" no saviem Skolotājiem, taču tas ir ļoti reti. Ar dāvanām es domāju pārcilvēciskas spējas.Jāņem vērā, ka dāvanas padara redzīgos aklus (nespēj reāli ieraudzīt kāda iemesla dēļ šāda dāvana tiek dota). Savukārt to eksistenci es noliegt nevaru. Bet es varu galvot sekojošo - cilvēks, kurš ir saņēmis šādas dāvanas, par tām publiski nekad nerunās un neizrādīs. Es runāju par tiem gadījumiem, kad šīs spējas ir sasniegtas garīguma rezultātā, nevis ar mehāniskajiem okultajiem vingrinājumiem.
Viens un vienīgais (pēc Budas vārdiem) iemesls kādēļ šādas "dāvanas" netiek dotas ik vienam no tiem, kuri sevi uzskata jau par pietiekami attīstītiem ir sekojošs - mēs ar šīm "dāvanām"  sev nodarīsim vairāk ļaunumu, nekā labumu.
Tātad īsumā par šo visu - Lai cilvēks sevi garīgi pilnveidotu un attīstītu ir nepieciešami pamati, jeb garīgā filozofija, ar šīs filozofijas palīdzību mēs labāk spēsim izprast to, kā notiek lietas mūsu un apkārtējā dzīvē. Ar filozofijas palīdzību mēs spēsim ātrāk mācīties un uzsākt pareizu attīstības ceļu. Un Skolotājs teorētiski ir katram no mums, nevajag speciāli doties uz tālajiem austrumiem, lai tādu atrastu, bet vajag iemācīties saskatīt situācijas dzīvē, no kurām jāmācās.