Katrā'es taču pajokoju" ir nedaudz taisnības,aiz katra"man vienalga" ir nedaudz jūtas un aiz katra"man viss labi" ir nedaudz sāpju.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Laukakmeņi.?
Nē , visparastākie
Tie tie klupšanas akmeņi?
Akmeņi ... jā , ndaudz ir
KUku,tad Tev akmeņi kabatās.
Ai .. nē , tikai stiepļu žogs
Kuku,Tu jau uzcēlis mūri.Nekādi vēji neies cauri.
Es vēl neatrodos Vidusjūrā - man nav nepieciešami Ziemeļi vēji
Kuku,robeža ir tā,kuru pārkāpjot sevi vairs necienīsi.Tad jāizvēlas citi vēji.
Ak tā ... viņš kā kompresors - papūš ?
Ilonci,tikai Tu viena zini ko vairāk.Bet sāpes lika mainīt ko domāšanā un iegūt jauku cilvēku sev blakus.
Laiki manījušies - cilvēki pārkāpj robežas tieši tāpēc , lai justos labi
Nē,tā ir robeža,kuru tu nekad nepārkāpsi,jo vēlies justies labi.
Mairita , sāpju slieksnis dažādiem cilvēkiem dažāds... Gan fiziskais, gan sirds līmenī... Neviens cilvēks nevar otra sāpes just, sajust. Tikai nojaust. Tāpēc pārsvarā sakām "man viss labi", jo var jau gariem penteriem stāstīt, cik ļoti sāp - cilvēki uzklausīs, pat līdzi jutīs, bet tie būs tikai vārdi...
Robeža .. tā ir tā mistiskā gaisma tuneļa galā , par kuru stāsta tie kas vienu kāju ir bijuši Viņpasaulē ?
Sveiks Kuku.Tur ir robeža.
Čav Mairit ! Uz priekšu ... tur ir komunisms ?
Ilonci,sāpes virza uz priekšu.Tās ir kā dzinējspēks.
Man arī patīk! Nekādi garie "palagi", vienkārši, bez visādām "mežģīnēm"...
Andi,gan jau sapratīšu no pusvārda.