Tas bija vakar
no darba, kad devos prom
stāvā uz zeltītās plāksnes
lifta balto pogu nospiedu,
dzeltenā gaisma mani pieņēma
un pogu gaišu darīja...
Klusi ... citai dimensijai durvis vērās
un spoguļos savu seju manīju
Durvis darījās ciet un kustībā devos es
...te pēkšņi es sajutu Tevi,
kas stāvu zemāk durvis vaļā vēri
es jutu, ka esi pietura mana
Jau atkal ceļi krustojas un mijas!
Lēnām, lēnām bremzējam uz durvis veram
Es zinu, ka tā esi tu
dieviete un sieviete
Melniem matiem, ugunīgām lūpām
Stalta un nepieejama...
ar kautru smaidu un kā noslēpums.
Es jūtu... ka esmu Tavs piedzīvojums!
Skatos plakātā sen zināmā un...
klausos Tavā elpā...
Izjust un iemiesoties
Klusēt un aizmirsties
Netuvoties...
Katra kustība un vārdi ir lieki
Te esam tikai mēs,
Tu un es!
Mēs laižamies no stāva uz stāvu
Un tūlīt šis mirklis izbeigsies
Un atkal par Jaunu mēs sapņot tik varēsim...