Vilks un mājas zvēri.
28. sep 2015. 15:34
Reiz-sen senos laikos,kāds saimnieks gribējis kāzas svinēt un mielasta
galdu ar cepešiem klāt.To uzzinājuši āzis, auns, zostēviņš, gailis izlēmuši
bēgt.Krustcelēs tie satika kaķi,kuru saimnieks bija izdzinis no mājas par to,
ka peles labību sagrauzušās.Tā nu,dusmīgi un noskumuši zvēri gājuši pasaulē
laimi meklēt,bet mežā tiem uzbrukuse nakts.
Nu visi nosprieduši būdiņu celt.
Āzis apņēmies saviem ragiem baļķus lauzt, auns ar savu pieri zarus nošķibīt,
kaķis saviem nagiem sūnas sakasīt, ar ko baļķu šķirbas aizsūnot,
gailis upmalē jumtam meldrus lauzt un zostēviņš saviem platajiem spārniem
jumiķa amatu izpildīt.
Tā nu būdiņa bijusi viens, divi gatava. Pēc vakariņām gājuši visi gulēt:
auns krāsns priekšā, kaķis uz krāsni, zostēviņš plāna vidū, āzis galda galā,bet
gailis luktā.
Saticīgie ceļa biedri drīzi krākuši savā būdiņā.
Ap pusnakti vilka māte vedusi savus divus dēlēnus amatā mācīt un nevilšu uznākusi uz jauncelto būdiņu. "Nu brīnumi!" viņa tūdaļ iesaukusies,
"šorīt nācām pa to pašu vietu un neredzējām nekā. Skaidri, kā no zemes izburta."
"Māmiņ, iesim iekšā, paskatīsimies, kas būdiņā mājo!" vilcēni lūgušies.
"Ne, ne, bērniņi! Kas zina,kas tādā vietā dzīvo? Labāk piesargāties!"
Vilka māte, to teikdama, aizsteigusies gar upmalu vien līdz kādam pakalniņam,
kur nolikusies uz kreiso ausi un aizmigusi.
Bet ziņkārīgākais no vilcēniem pa to laiku aizsteidzies atpakaļ un
iegājis iekšā.
Mājas zvēri nesaprazdami,kas notiek-metušies virsū nelūgtajam nācējam.
Āzis, laipns vīrs būdams, tūdaļ apkampis ienācēju tik mīļi saviem ragiem,
ka visi logi nobrikšķējuši. Citi biedri arī atmodušies un tūdaļ steigušies viesi
saņemt: auns ar pieri glaudījis sānus, zostēviņš izklapējis kažoku,
kaķis no priekiem šķaudījis vien un paijājis nagiem ģīmi un gailis, nevarēdams naktī redzēt, saucis: "Kur i`, kur i`? Dod man ar'!"
No rīta vilka māte prasījusi dēliņam, kāpēc mati izplūkāti, kur tādi zilumi gadījušies.
"Jā, māmiņ, kamēr tu gulēji, gāju raudzīt, kas būdiņā labs dabūjams. Bet durvis atverot, mani viens dzelzs dakšām tūdaļ piespieda pie sienas, otrs sita ar bomi pa ribām, trešais knāba kaustuvē un pēra divām plenicām, ceturtais spļāva acīs un
cirta pliķus un piektais sauca: "Kur ir, kur ir? — dod man ar'!"
Laime, ka no piektā tiku vēl vaļā!"
Kopš tā brīža mazais vilcēns vienmēr klausījis savu mammu!
(Latviešu tautas pasaka)
A,130A. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, l, 15ft A5, II, 51k.
Post scriptum.Ikvienā pasakā ir daļa....pasakas!
Komentāri (16)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
martins z. 1. okt 2015. 02:20....reiz,kad pelecim apnika aitinas trenkat,sadomaja kadu citu nodarbi atrast.un tad puuuta,un tad puuuta....
Dzēsts profils
30. sep 2015. 17:12Darvina teorija-sugas un to attīstība/izcelšanās/-turpinās...kas bija māmiņas laikos-nav vairs šodien...kas klausīs māmiņu-tas iznīks...jo radušies Jauni papagaiļi...Jaunas lapsas un zivis jūrās...viss ir attīstībā...
Vilks-kļūst arvien viltīgāks...
bet-ja kas notiek-lai atspertos-atceries māmiņas teikto gudrību-sargi sevi!...un turpināties varēsi!
Mairita G. 29. sep 2015. 20:27Cik pasaulē tomēr būtu vienkārši,ja klausītu vecākus.Bet tikai savi puni liek aizdomāties.
Vilks V. 29. sep 2015. 13:20Frēzija,man vienmēr ir simpatizējuši Tavi pārdomātie komentāri!
Otrajam teikumam pilnībā piekrītu!
Taču,ja pilnīgi nopietni-Tavs komentārs,tīri asociatīvi,man atsauca
atmiņā lasīto par kādu citu "vilcēnu",kurš meklēja Patiesību,dzīvoja
pirms pāris tūkstoš gadiem un ar saviem atradumiem centās dalīties
ar cilvēkiem Jūdejā un Galilejā...
Tikai,manuprāt,viņš viņus(pateicoties PieRedzei,kas ļāva saskatīt
notikumu gaitu uz priekšu...)saprata pilnībā,tikai cerēja,ka arī viņi
sapratīs un spēs saskatīt mazliet vairāk...
Taču...
Kaut kā "pa nopietno"aizgāja...
Laikam Rudens klāt!
Vilks V. 29. sep 2015. 12:46Tavs komentārs,Lita mani uzvedināja uz pārdomām par
vienu no kolektīva/bara izpausmēm-
"kolektīvo neredzēšanu".
Kas tam varētu būt pamatā?
Nevēlēšanās redzēt,jo-ir labi tā kā ir?
Vai,varbūt,tieši Tumsa un Bailes ,kas ir Tumsas pavadones
ir tās,kas kolektīvu,kurš dienā Rada,
pārvērš barā,kurš spējīgs iznīcināt jebko...
Vilks V. 29. sep 2015. 12:39Kūkolīte...
Paldies par smaidu!
"Ar bitēm nekad nekā nevar zināt!"nodomāja Lācis.
Tad Pūks pieķēries gaisa baloniņam,ar nevainīgu sejas izteiksmi,
dziedādams paša izdomātu dziesmu"Es esmu maziņš mākonīt`s"
lēnām sāka celties augšup...."
Vilks V. 29. sep 2015. 12:33Leiras Nav.. .
Frēzija v. 29. sep 2015. 00:30Negribas ticēt, ka vilcēns pie pirmās ziņkāres iemeta plinti krūmos. Pasaules izzināšanai nav galapunkta. Šīs pasakas turpinājumā slēptas domas.. viņš gāja tīrs un balts.. un ar viņu šitā.. iemaldījās pūlī.. viņš viņus nesaprata ----------- un viņi palika neziņā..
Dzēsts profils
28. sep 2015. 20:38Pie visa vainīga ir tumsa, neredzēšana un kolektīvā sajūta, nu vienā tādā gadījumā. No otras puses-ziņkārība, trūkstot pieredzei,- ar jau nav nemaz tik ļauni.
Dzēsts profils
28. sep 2015. 20:04Visas vistas..aitas...kazas ..zosis atviegoti nopūtās...
Dzēsts profils
28. sep 2015. 18:53
Bez komentāra!
Vasilijs P. 28. sep 2015. 18:39Man tas pats liktenis,kad dzirdu Damas dziedot,lai iebaz rokas xxx ko darit? Atraitnis.
Vilks V. 28. sep 2015. 18:35Paldies,Ingrīda,par laba vēlējumu!
Doma,kāpēc tapa šis ieraksts ir šāda...
Patiesībā,mazais vilks bija tikai ziņkārīgs,kā jebkurš savā vecumā...
un ja tā mazliet padomā un atmet iesīkstējušo stereotipu,ka vilks vienmēr ir ļauns,
tad ,liekas,diezgan grūti ir pateikt,kurš tieši šajā pasakā ir
labais un kurš- sliktais tēls...
Veiksmīgu Tev un Taviem mīļajiem jauno nedēļu!
Vilks V. 28. sep 2015. 18:22Lillija,paldies!
Atzīšos,vienu brīdi,rakstot man iešāvās galvā doma-
aicināt lasītājus uzrakstīt,savu šīs pasakas turpinājumu!
Kāpēc ne?
Mana versija būtu šāda(papildinot Tavējo )
"Kamēr mazs,tikmēr,klausīja...Tad pienāca brīdis,
kad aizmirsa mācību un atkal darīja "pa savam"...
Un tikai tad,kad pieauga...Tikai tad,kad pašam jau bija vilcēni...
Tikai tad saprata,ka mamma tikai vēlējās viņu
pasargāt ,ka tas jau ir pats galvenais...
Tāda jau ir dzīve mežā un lai to iepazītu-ik pa brīdim ikvienam meža iemītniekam
vajag par mammas taisnību,tāpat kā bērnībā pārliecināties,atkal un atkal uzsitot punus un zilumus..."
Ingrida X. 28. sep 2015. 17:55Izlasīju. Šķiet- sapratu, ko vēlējies ar šo pasaku- pateikt :)
Man arī būtu ko teikt- pasakai- pretī; bet- šoreiz atturēšos; tā vnk iemesla pēc, ka nevēlos atk- tikt sabadīta.
Jauku Tev vakaru, Vilciņ!!
Dzēsts profils
28. sep 2015. 16:02...''Kopš tā brīža mazais vilcēns vienmēr klausījis savu mammu!''..kamēr mazs, tikmēr klausīja ..