Pārdomas šorīt raisīja kāda zināma mūziķa intervijā sniegtais apgalvojums "Vienīgais, no kā kategoriski atsakos, tad tās ir sarunas ar dzelteno presi. Tas, ko dara šie ļautiņi, ir ļoti nekrietns darbs, un gan jau kādā tajā vai jau šajā saulē noteikti «atmaksāsies». Arī visu šo dzelteno lapeļu izdevējiem noteikti reiz pienāks brīdis, kad viņi vairs nevarēs naktī mierīgi gulēt."
Šoreiz ne par dzelteno presi un tās "misiju", lai gan pēdējos gados liela daļa netā lasāmu ziņu ir ar "dzeltenu" piešprici, uz fikso paķerot kādu nepārbaudītu informāciju, lai tik ieinteresētu auditoriju, tad vienā ziņā tantukam ir 77, citā 82 gadi, riteņbraucējs, kuru notriec a/m kļūst par meiteni utt.
Mani piesaistīja doma par to "atmaksāšanos"! Vai tas ir tāds tā kā biedēšanas paņēmiens vai bezspēcības lāsti. Neaizrausimies ar fantazēšanu par atmaksu viņsaulē, bet gan par to, kad un kāpēc lieto šādus teicienus...vai sevis mierināšanai?! Man vienk. nav saprotams, kāpēc tā! Kā cilvēks stādās priekšā šo atmaksāšanu? Man tas šķiet kaut kas no sērijas- ļauna vēlēšana citam/-iem...
Ārija xxx 09:39
Ar tām "dzeltenajām" ziņām ir līdzīgi kā ar "ziepju operām", lielākā daļa apgalvo, ka tas ir "fui", bet paši pa kluso skatās, to var secināt, kad kāds sāk runāt par sižetu un notikumiem. Nu patīk cilvēkam visādi skandāli, to jau var manīt arī neta vietnēs, kur uz kādu skandalozāku un asiņaināku notikumu ir daudz vairāk komentāru.
Man vienk. ir neskaidrība, aiz kādiem apsvērumiem cilvēki šādus tekstus par atmaksāšanu bīda?! "Man īzdarīja slikti, pagaidi, pagaidi, gan jau pienāks brīdis, kad Tev arī būs slikti..."
Ļaunu darīt nevajadzētu nevienam, it sevišķi, ar nolūku nopelnīt. Lāstus uzlikt kurš katrs nevar. Ja padomā par karmas likumu? Var būt, ka tam cilvēkam pašam dzīve samežģisies.