Šis rīts ir tāds atšķirīgs, lietus vai kaut kas līdzīgs pamazām smīņā. Tāds laiks, kad nevar saprast skumt, iegrimt pārdomās..varbūt vienk. izbaudīt un izjust, jo laiks var būt dažāds, arī rudens gadalaikam piestāv dažreiz kāda nomākusies diena.
Nesen izlasīju dažādas atziņas par lietu, sarakstītas daudzas dziesmas, nez kāpēc bieži lietus tiek saistīts ar skumjām. Bet tā taču tas nav, ka obligāti jāskumst, vai ne!!!
Bobs Mārlijs (dziedātājs, mūziķis) esot teicis:"Daži cilvēki izjūt lietu, citi vienkārši paliek slapji"...
Varbūt iederēsies kāda dziesma: Džīna Kellija (Gene Kelly) dziesma Singin’ in the Rain ...
Lai katram sanāk izjust izdzīvot, gūt saskaņu ar sevi un apkārtni
Kafija vai silta tēja (arī āra pastaigai termosiņā ielieta) iepriecinās un sasildīs!
Jaukas Tev rudenīgās noskaņas!
Vari droši padalīties izjūtās
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711, izjūtas3
...rudentiņš - ar visiem saviem....
Jā, lai cik apcerīgs arī būtu rudens laiks ar atmiņu vai dažādu ziemai sagatavoto krājumu inventarizācijām, saules trūkums ir jūtams, grozies kā gribi, laimes hormoni bez saulītes mazāk
Rīts pagāja darbā,izejot ,uz Centrāltirgu sāka līņāt,majās ieslēdzu kaloriferu.Kaimiņu kaķis manās puķu dobēs atradis vietu,kur kartot darīšanas -begonijas pagalam!Savairojās kritušās kļavas lapas.Vēl nav riktīga krāsa.Nokrituši daži kastaņi.Nevienam nevajag.DRūMS VAKARS.
Iepatikàs Boba Màrlija izteiciens par lietu
Tu loti precizi par mums abiem visu izklastiji
Skaisti Jūs aprakstāt savas domas, izjūtas...Manas ir šajās dzejas rindās, ko rakstīju pirms kāda laika: Pīlādžu sārtumā krāsošu vaigus,
Rudenī pelēkā iešu kad sērst.
Rasas valgmē mazgāšu acis,
Lai dvēselē spēju skatienu vērst.
Pie dzērvju kāša savu sapni es siešu,
Zilgmē tālā lai aiznes to.
Tā es rudeni, ziemu pārsēdēšu.
Un ne tumsa, ne stingums
Nenoķers manu dvēseli-mīlošo.
kaut kā nesanāk laiks ne pārdomām, ne skumjām...dienas vienā skrejā...kaut kā nav iemācīts...dirnēēt piespiedu pie tējas vai tv...ka nu būtu tagad Vasara jau cauri-pat ziemā..tā nebeidzas///pie bitēm stropā....tās vienmēr ir vasaras dzīvei-izlidot!...bet auksti ir ārā...spārniņi salst ledū un grūti tos plivināt-tāpēc-nogaida...saulīti...
tā ir visiem viena...bet katram-sava!
Rīgā lapas turas kokos, kāds zars sarkanīgs, kļavām, liepām dzeltenīgas galotnes.
MAN PATĪK RUDENS.
Pārdomu, savas inventerizācijas, ja, arī veļu laiks. Daba nav apmulsusi, zin, kas jādara un pasmaida -par izcilajiem domātājiem- sen agrāk, nesen, tagad. un izdomā, vai šodien oranži bērzi pret tirkīzdebesīm vai pelēku debesis ar lietu, smagu, gulēt gribošu zemi zem koku lapu palaga. Un rudens smaržas savā ziņā ir visdzīvotgribošākās.
Piekrītu Bobam Mārlijam un dodos izbaudīt rudens noskaņas !
Māja smaržo pēc žāvētiem āboliem /uz krāsns tie mūrīša - sietā izlaidušies/ , arī pēc miķelīšu elpas , lielajā māla kas krūzē ..., aiz loga - rudenīgo krāsu izšķērdība ! Šonakt nebija salnas , lietus arī naff - manC var doties kādu sēni nomedīt ...
Krāsainu Tev dienu , Inet !
Hm, inventarizācija, tas skan interesanti
Kātad,reizi gadā jātaisa inventarizācija.
Ati, saki atmiņu pārcilāšanas laiks ..jā daži raibumi paspilgtina izjūtas, piedzīvotās, izdzīvotās
Rudenī vējš dzenā atmiņu virpuli-kādu krāsainu,kādu mazāk,bet citu pavisam raibu.