Ceturtajā dienā bija svētlaimīgs klusums .

Jādomā,ka tev vairak tas interesē nekā dēlam!

reāls gadījums no dzīves:
mana mīļā Krustmāte agrāk strādāja par ārsti; un tajos laikos jau daudzi uzskatīja, ka ejot pie ārsta, kkas jāiedod kukulī; tā kā, runājot par konkr.lietām, izvēles jau padomijā bija maz, tad krustmātei majās kaudzītē krājās "Laimas" šok.konfekšu kastes, ar to rozi- virsū. Kad Krustmāte brauca ciemos, vnm kādu kaudzīti atveda arī mums; nu ko- priecīgi ēdām, protams!! Un tad, vienā no tām, smuki zem iesaiņojuma- pabāzta smuka naudiņa.. WOW!!!
Tā ir ar tām bungām un to, kas tajās- iekšā..

tevis tur nav....
es par to pārliecinājos ļoti agrā bērnībā...ka nevienā aparātā, kas māju pieskandina-nav dzīvi būtņu...nu jā-sabeidzu to...bet vismaz zinu-ka nav!...cik mana realitāte atķlāva!-tikai pāris pusspŗāgušas mušas sīc!

sieviete kā čells un čells kā sieviete šo vīriešu rokās

Tie, kuri jūtas tik saderīgi ar savu instrumentu...diez vai šukurēsies to dvēselītē..drīzāk iepazīs no ārpuses katru tās vīlīti

Īsti jau tā nevar teikt, Laim, nav jau slikti, ka zini, cik maksā, kur ražots, kas un kā. Ir jau pietiekoši daudz talantīgu bērnu, kuriem interesē arī kas vairāk, gan skaņa, gan ritms, gan mūzika, gan skaņdarbi, arī saruna ar savu instrumentu. Man paziņai meitiņa kā sadegusi uz trompeti, meklē, kašā naudiņu, kā labu instrumentu nopirkt.

Vai maz mūsdienu bērni meklē atbildes un skeletus pašā instrumentā?...atver planšeti un viss info kā uz delnas..vēl noskaitīs , kur ražoja, no kādiem materiāliem un, cik maksā šī dāvana...un maršēs pa mājas pagalmu tālāk

...un tad laikam iestājas ilgi kārotajs miers  

Nu ja, tā ir...kaimiņi tik pēc laika attopas uzjautāt! Kas tais klavierēs, vijolēs, bungās iekšā.Pateiktu uzreiz, lai nesaiņo pat vaļā!