Dzimtās valodas krāsmatas.

11. nov 2015. 01:14

         Varētu teikt:"Cik tad vairs ilgi man dzīvot?Aiz manis kaut zāle neaug!' Bet. . .
Tomēr ir ļoti skumji,kad aiz manis būs gan zaļa zāle,gan viss pārējais,kas bija manas
dzīves laikā,bet nebūs vairs manas tautas,kam esmu piederīgs.Ja iznīkst dzimtā valoda,
iznīkst arī tauta,sliktākais ir tas ka valodu mazpamazām,vārdu pa vārdam jau iznīcina
pati tauta,zem lozunga,ka valodai pilnveidojoties,tiek ieviesti jaunvārdi.Cik tad tādu ir?
Tie galvenokārt saistīti ar jaunākajām tehnoloģijām,piem.dators,man zināmais,jo neesmu
ar tām saistīts,bet mani uztrauc jau esošo latviešu valodas nomaiņa ar aizgūtajiem citu
valodu vārdiem.Pati tauta piesārņo savu valodu,aizbildinoties ka šie piem. anglicismi ir
skanīgāki,modernāki.Neesmu valodnieks,bet cik man zināms ka piem.prezentācija,rep
rezentācija.nominācija un virkne atvasinājumu,fascinējošs,ekskluzīvs ir atvasināti no
aizgūtiem angļu valodas vārdiem,izspiežot no aprites latviešu valodas vārdus.Bet,mīļie
tautieši,zinu ka atkal atradīsies kāds kārklu vācietis,kas mani nodēvēs par nacistu,man
nav vienalga:"Aiz manis kaut zāle neaug!"
       Par šo pašu tēmu runā savos humoristiskajos raidījumos krievu humorists Zador
novs par krievu valodas piesārņošanu.Un kā jau esmu klausījies REN TV,ka tas viss
ir saistīts ar Globalizāciju,kur dominēs galvenokārt izredzētās tautas pasaulē.Skumji!
Skumji ka par mani Amigosa auditorija izsakās nosaucot par nacistu,ka man jau plin
te esot plecā,lai nosargātu savu Tēvzemi.Tad kādēļ atzīmēt rīt Lāčplēša dienu,18.no
vembra republikas dzimšanas dienu,kuru starp citu izcīnīja arī mans tēvs un es par to
lepojos!

Atslegas vārdi: tauta33, dzimtā valoda0, republika1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Ineta L. 11. nov 2015. 18:21

Bišķi par nenopietno šajā nopietnajā blogā- gadījums iz dzīves:
Pirms gadiem 16, strādāju Rīgā veikalā, centrā, precīzāk Latviešu biedrības nama telpās. Veikalu apmeklē ārzemju latvieši, kuru latviešu valoda, kā zināms, nedaudz "iekonservējusies". Kundze iepērkas, procedūras noslēgumā pie kases savā angliskotajā skaņu dvesmā izsaka kaut ko, ko es nesaprotu: "Man, lūdzu vien cuciņ!" Bišķi nošokējos, bet korekti iztaujājot, saprotu, ka kundzei vajag nevis "cuciņ", bet "tutiņ", vārdu sakot iepirkumu maisiņu. Ir saglabājusies cita terminoloģija kundzes leksikā, un komplektā ar stipri dīvaino izrunu ar angļu valodai raksturīgām skaņām, radīja pārpratumu. Diez vai kāds vietējais prasīs iepirkumu tūtiņu

Dzēsts profils 11. nov 2015. 17:59

Interesanti kà tavā bērnībà, jaunībā saucàs piemēram tas pats dators, vai blenderis
piem., . Varam jau mēs saukt mobilo telefonu par ķieģeli vai kluci    latviski tak.
Man domāt, ka valoda izzudīs tieši neaugot līdzi laikam, prasībām.

Kurzemniece E. 11. nov 2015. 11:12

vai mākat uzšķaudīt tiem kas smejas vai smīn ?krievs nerunā latviski,jo visi klanās joprojām    pieņemot viņa valodu un citatus

Dzēsts profils 11. nov 2015. 08:18

Kā tad! Nosauksim tautas naudas izsūknēšanas vietas par Laimētavām un paliksim līdz ar to īsteni latviski! Un vienalga, vai VVF, vai Kursīte, vai kāds cits to domā. Zadornovs smejas par pārspīlējumiem.
Un, godātais, nebij runa par Tēvzemi, ne 11., 18. nov., nejauciet atkal visu vienā katlā, pietiekoši Jūsu paaudze "latvisku brīnumu" sastrādājusi. Tad jābrīnas, ka krievs 50 gados nav integrējies Baltijā un nerunā latviski. Kā vaina? Jūsu paaudzes. Paši ar krieviem vāvuļojāt tik krieviski, stājāties PSKP, nemaz necentāties to latviskumu.

Ineta L. 11. nov 2015. 07:24

Kopš valoda ir, tā attīstās un virzās, vienmēr valodnieki ir pukojušies, ka tā tiek kropļota, daudz ir mēģinājumu jaunajiem terminiem veidot latviskojumus, dažkārt tik neveiksmīgus, ka bez smiekliem vai asarām nevar tos uztvert. Šobrīd, kad intensīvi attīstās tehnoloģijas, notiek aktīva komunikācija globālā tīmeklī par visdažādākajām jomām, jaunu terminu gūzma ienāk valodā, jaunvārdu veidotāji visu ir nokavējuši, procesam pinas astē, jo process ir kā lavīna, pirms kāds valodnieks izdzird kādu terminu, tas jau gadu atpakaļ ir ieņēmis savu stabilu vietu komunikācijā.

Autorizācija

Ienākt