Ja varētu tā,
ka tikai pateicība nāktu vakarā.
Viss būtu labi,
un apmierināti, mīļais, mēs abi.
Jo tādiem mums vajag būt,
uz mirkli par otru kļūt.
Iegrimt ar seju saules rietā,
ka varētu tā…
Gaismu redzēt,
tumsu ar sevi kliedēt.
Ar zvaigzni mirdzēt,
un tuvāko dzirdēt.
Ka varētu tā,
nekad nevilties cilvēkā...
(Džanete)
Atslegas vārdi: Mīlestība34034, attiecības38711, draudzība184
Ja seifa pat pelite ielidusi ieksa-bus trauksmes signals... Atraitnis-Tev vini piestav
ja kāds spētu noticēt pats savām sajūtām...uzņemot signālus...ieklausoties...arī degu atrastos...
tie ir tikai vārdi, nebeidzamā telpā...telpa, kas satelītu ieskauta...ir stipri-iestīpota...
kā gadījās ar maximas ēku-tā brēca...es brūku!!!..izejiet no manis ārā...bet tie naklausījās Viņas Domās...un...bija, kā bija!...viņi gāja bojā...arī tie-kas izlikās par sirēnām-patiesajām..teica---->.neklausieties...Viņa ir bojāta...slima!
Ja nevar , kā gribētos , jāiztiek ar to , kas iespējams .
Vinai piestav abi...un vecakais ir tikpat lidzigs.
Ja varētu tā, tad būtu roboti.
Nekad nevilties cilvēkā,,,,
Patiesas dzives istenibas.Dzanetes dzejas tiesam aizskustina.