Nesaki man vairāk neko,
es nevēlos dzirdēt tos vārdus,
tos vārdus, kuri kā krusas graudi,
man sejā sita.
Sāpes līdz sirdij, tās plēš,
uzplēsa rētas, kuras bija aizdzijušas.
Nesaki man vairāk neko -
labāk paklusēsim.
Es savā mīlestībā blakus būšu
un maigumā tevi vēl noglāstīšu,
bet šodien pa dubļiem brienu,
es viena, es aizbrienu miglā.
Varbūt es paklupšu, bet celšos,
būs grūti, eņģeļi roku sniegs.
Es nebūšu viena - es zinu,
tavas domas ap mani virmos,
es iegrimšu tajās, bet iešu,
es iešu uz baltu sniegu,
uz sniegputeni.
Tas iegriezīs tavā sirdī,
kurā man palikt būs ļauts.
Nesaki man vairāk neko -
paklusē, lai tu dzirdi,
ko mana dvēsele runā.
/Zina Budaha/
Atslegas vārdi: sāpes3
vakar pamanīju, ka anda kodoliņš-arī jums savs un vadieties pēc tā!
...cūku gans ar visu pulku-aizā esot iegāzies...bet kas gan tā aiza...tā ir škirtne...laiktelpa kosmiskā.
ezotērikā tā ir kakls...ķīnietes uz tā samauc gredzenus-jo vairāk-jo tālāk galva no ķermeņa.
Zenta.
Es patreiz- apzināti!!- vairos dzejas šādas.
Vārdi, pateikti it kā- no sirds- pēc laika- saprotot- TIE NEBIJA TEIKTI NO SIRDS!!!!!!!!- var, ja ne gluži nogalināt, tad- paralizēt tevi- daudz kam...... Un- neesi nu naiva- ja viņš nesajuta tad, KA un KĀ atsaucas Tava Dvēsele, tad- viņam- 100gadu vienalga- KO un- KĀ tā jūt- tagad.. kā vsp- dzīvo- tālāk.... Un tāpēc, tieši tāpēc- ar Dieva svētību!!!- sūtu viņu- ellē!!!!.... Ja viņš nesadzirdēja- tad, tad nesadzirdēs- nekad!!!! Jo- vnk nevēlas to- SADZIRDĒT!!!!... smieklīgi!!- vai mēs ietekmējam kāda domas??!.... MĒS MĀNĀM SEVI, UN- TIKAI. Mānām sevi, lai vieglāk pārdzīvot- vilšanos; Tukšumu, ko tā atstāj- mūsos.